2016

Jauno kociņu aizsardzība pret meža dzīvniekiem

Lai izaugtu skaists un kvalitatīvs mežs, par to ir jārūpējas jau no iestādīšanas brīža, kad „LVM Sēklas un stādi” kokaudzētavu kvalitatīvie stādi nonāk mežā. AS „Latvijas valsts meži” (LVM) Vecumnieku meža iecirkņa vadītājs atklāj, kas un kā tiek darīts valsts mežos, lai pasargātu jaunaudzes no meža dzīvnieku un kukaiņu apdraudējuma.

„Kad priedīte pavasarī ir iestādīta, rudenī jau domājam par kociņa aizsargāšanu no meža dzīvniekiem – stirnām, aļņiem un briežiem. Ja jaunajam kociņam tiek nokosts pumpurs vai bojāts stumbrs, tiek apdraudēta tā tālāka augšana un tas iet bojā. Tāpēc kociņu galotnes un sānu zarus apstrādājam ar augu aizsardzības līdzekļiem,” stāsta LVM Vecumnieku meža iecirkņa vadītājs Monvīds Strautiņš.

Aizsardzībai tiek izmantoti divu veidu smēres: ar nepatīkamu smaržu – atbaidot meža dzīvniekus no priežu un egļu galotņu pumpuru ēšanas, un ar nepatīkamu sajūtu mutē – atturot meža dzīvniekus no turpmākas mielošanās noteiktajā vietā, jo apstrādātie pumpuri vairs negaršo tik gardi.

Jaunaudzes aizsardzība pret dzīvnieku bojājumiem jo īpaši aktuāla ir ziemas sezonā, kad dzīvniekiem vairs nav tik plašas barības vielu iespējas, nav pieejami sulīgie dzinumi un lapiņas. Turklāt skujas ziemas sezonā sniedz dzīvniekiem nepieciešamās barības vielas.

„Mazo priežu stādu pumpurus visvairāk ir iecienījušas stirnas, savukārt brieži un aļņi plēš stumbru mizu,” stāsta LVM pārstāvis.

Teritorijās, kur meža dzīvnieku ir daudz, šāda jaunaudzes aizsardzība ir jāveic jau pirmajā gadā no kociņu iestādīšanas līdz brīdim, kad tie ir sasnieguši vismaz pusotra metra augstumu, bet pēc tam ir svarīgi pasargāt jaunaudžu koku stumbrus no aļņiem un briežiem. To aizsardzībai tiek izmantotas stumbru aizsargspirāles, kuras tiek uztītas uz koka stumbra bez zaru daļas, neļaujot piekļūt stumbra mizai. Šādi „aizsardzības uzvalki” neļauj briežiem un aļņiem atstāt savu zobu nospiedumus koka stumbrā. „Kociņš tad var mierīgi augt. Augot, briestot plašumā, spirāle padodas un, kad koks ir izveidojis raupju mizu, kas dzīvniekam vairs negaršo, spirāle saulē sadalās un nokrīt,” skaidro Strautiņš.

Cīņai ar dažādām vabolēm un citiem koku kaitēkļiem LVM veic bioloģiskos pasākumus – putnu būru izvietošanu riskam pakļautajās mežaudzēs, skudru pūžņu pārvietošanu un to aizsardzību. LVM kokaudzētavās jaunie stādiņi tiek apstrādāti ar vasku, lai pasargātu tos no priežu smecernieka.