2015

Drošas sēņošanas priekšnoteikumi

Mežs – vieta, kur patverties no pilsētas burzmas un būt tuvāk dabai. Tomēr šobrīd mežā novērojama aktīva rosība – kam vien ir laiks un vēlme – jādodas iekšā mežā sēņu un ogu medībās. Kamēr sēņu grozi un spaiņi pildās, AS „Latvijas valsts meži” eksperti aicina neaizmirst par piesardzību mežā un drošas sēņošanas priekšnoteikumiem.

Latvijā par ēdamām ir atzītas apmēram 300 sēņu sugas, bet par indīgām - apmēram 30. Visbiežāk sēņotāji lasa 20 līdz 30 sugu sēnes, kas ir labi pazīstamas. Eksperimenti ar nepazīstamām sēnēm nav pieļaujami, pat ja tos atbalsta mežā sastaptais sēņu pazinējs.

Nevajadzētu paļauties arī uz pieņemto ēdamo sēņu atpazīšanas paņēmienu – gredzens uz sēņu kātiņiem. Baravikai un citām bekām šāda gredzena nav, taču tas ir ne vien ļoti indīgajām mušmirēm, bet arī atmatenēm (šampinjoniem), čigānenēm u.c. cepurīšu sēnēm, kuras pazīstamas kā ēdamās.

Visas nepazīstamās un arī indīgās sēnes jāatstāj mežā nebojātas, tās sabradājot, jo daudzas indīgās sēnes ir mikorizas veidotājas ar meža kokiem un tās ir nepieciešamas normālai meža attīstībai un augšanai.

Dodoties uz mežu, ir jāņem līdzi sēņu grozs. Nepiemēroti sēņu lasīšanai ir dažādi plastmasas maisiņi un kules, kurās sēnes gan saberžas un salūst, gan arī, atrodoties bez brīvas gaisa cirkulācijas, var sākt ātri bojāties. Tas pats jāsaka arī par spaiņiem, kur sēnēm ir traucēta gaisa cirkulācija.

Vācot sēnes, ieteicams tās nogriezt, atstājot zemē kātiņa apakšējo daļu. Tad nebojāta paliek sēņotne un ir nodrošināta jaunas sēņu ražas veidošanās. Nekādā ziņā nav pieļaujama meža sūnu segas izcilāšana, meklējot zem tās jaunos sēņu augļķermeņus. Tādā veidā tiek bojāta sēņotne, traucējot sēnes attīstībai un jaunu augļķermeņu veidošanos.

Kad sēne tiek nogriezta, uzreiz redzams, vai tā ir tārpaina vai nē. Arī lielas un vecas sēnes labāk atstāt mežā nenogrieztas, jo tajās var būt izveidojušās organismam kaitīgas I vielas.

Sēnes nav ieteicams lasīt lietainā laikā un lielā rasā. Sēnes ar palielinātu ūdens saturu ātrāk bojājas. Sēņojot, nedrīkst aizmirst arī par vides piesārņojumu, tāpēc ēšanai sēnes nav ieteicams lasīt satiksmes ceļu tuvumā, kā arī rūpnīcu apkaimē, kur var būt izgulsnējušies to atkritumi, kuri var saturēt toksiskas vielas.

Sēņotājiem, dodoties uz mežu, jāpadomā arī par savu drošību un pienācīgu apģērbu. Atgriežoties no sēņošanas, nepieciešams apskatīt sevi, vai nav piesūkusies kāda ērce. Sēņotājiem jābūt gataviem arī lietainam laikam, tāpēc jānodrošinās ar piemērotu apģērbu. It īpaši tas attiecas uz apaviem - uz mežu nevajadzētu doties vieglās vasaras kurpēs vai sandalēs, bet uzvilkt kārtīgus apavus vai gumijas zābakus.

Sēņotāji mežā parasti uzturas visu dienu un ņem līdzi arī pusdienas. Tāpēc ikvienam vajadzētu atcerēties, ka mežā nedrīkst atstāt atkritumus.

Nekad nevajag riskēt un gatavot ēdienu no nepazīstamām sēnēm! Tāpat jāzina, ka pārtikā nav lietojamas tādas sēnes, kuras vairākkārt sasalušas un atlaidušās. Ja tomēr gadās saindēties, tad nekavējoties ir jāmeklē ārsta palīdzība.

Saindēšanās pazīmes var būt ļoti dažādas atkarībā no sēņu sugas un arī no cilvēka jutības - nespēks, vemšana, caureja, galvassāpes, reibonis. Saindēšanās var skart dažādus cilvēka orgānus un sistēmas: kuņģa un zarnu traktu, aknas, centrālo nervu sistēmu. Pirmās saindēšanās pazīmes var parādīties pēc 1-2 stundām, kā arī līdz 8 stundām un arī vēlāk. Sēnes satur ievērojami vairāk vērtīgu barības vielu nekā daudzi dārzeņi un augļi, turklāt pēc vairākām pazīmēm vairāk līdzinās dzīvnieku izcelsmes produktiem. Diemžēl, kā liecina daudzi pētījumi, sēņu audu šūnu apvalkus cilvēka gremošanas orgāni tikpat kā nespēj sagremot - čempiones šajā ziņā ir gailenes un celmenes. Tāpēc apēsto sēņu masa cauri cilvēka barības traktam virzās gandrīz neizmainīta, tādējādi sēnes ēdienā ir garšīga sastāvdaļa, kura ar apjomu, ja vien tas nav pārāk liels, vienkārši sekmē barības trakta motoriku. Ar sēnēm labāk nebarot mazus bērnus - vismaz jaunākus par trim gadiem ne, bet pēc dažiem ieteikumiem - tikai sākot ar skolas vecumu.

No sēnēm ieteicams izvairīties tiem, kas slimo ar kuņģa-zarnu trakta un nieru slimībām.

Neēdiet!

Neēdiet mušmires un citas indīgās sēnes!

Neēdiet neindīgās sēnes, ja jums ir kuņģa zarnu trakta kaites, jo visas sēnes pieder diezgan smagi sagremojamai pārtikai (tāpēc, ka satur hitīnu).

Neēdiet neindīgās sēnes kopā ar alkoholu, kas var pastiprināt nelielo arī šajās sēnēs esošo toksīnu iedarbību.

Nelasiet un neēdiet neindīgās sēnes, kas aug  lielceļu tuvumā vai netālu no rūpnīcām, kur tās mēdz būt piesārņotas ar izplūdes gāzēm vai smagajiem metāliem.

Centieties pēc iespējas retāk pirkt un ēst veikalos piedāvātās mākslīgi kultivētās ēdamās sēnes (šampinjonus, austersēnes, šitake), jo tās audzēšanas vai uzglabāšanas periodā parasti tiek apstrādātas ar ķimikālijām.