12 • 11 • 2015
Svešzemju elpa
Skrīveru dendroloģiskais parks un tā svešzemju koku stādījumi ir unikāli Eiropas nozīmes vēstures objekti, kurus aplūkot brauc dendrologi no daudzām pasaules valstīm. Šī ir vieta, kur iespējams daudzu pasaules vietu skatus aptvert vienuviet, turklāt ar AS „Latvijas valsts meži” gādību te izveidota skaista atpūtas vieta ar romantiskiem tiltiņiem, kas ļauj izbaudīt divvientulību uz ezera saliņas.
Skrīveru dendroloģiskais parks kopā ar svešzemju koku stādījumiem aizņem 392 ha, tajā sastopamas apmēram 300 introducētās koku un krūmu sugas, kas saglabājušās no tām 679 sugām, kas te auga pirms Pirmā pasaules kara. 30 no tām ir ievērojami retumi Eiropas mērogā. Kopš 1977. gada 17 ha lielais Skrīveru dendrārijs ir aizsargājams dabas objekts.
„Parks ir sadalīts 14 reģionos, kur attiecīgi katrs reģions pārstāv savu zemeslodes daļu – Ziemeļamerika, Centrālāzija, Viduseiropa. Tātad visa pasaule mums šajā parkā ir jau 100 gadus,” stāsta AS „Latvijas valsts meži” Jaunjelgavas meža iecirkņa vadītājs Raitis Kojāns.
Maksimilians fon Siverss
Skrīveru dendroloģiskā parka izveide sākās 1891. gadā, kad pēc sava tēva nāves par Skrīveru muižas pilntiesīgu īpašnieku kļuva Maksimilians Siverss. Jaunais muižas saimnieks ar dendroloģiju un mežsaimniecības ekonomiku aizrāvās jau studiju laikā, Tērbatas Universitātē mācoties dabaszinātnes un ekonomiku. Tad arī radusies iecere vienkopus savākt visus ziemeļu puslodes mērenā klimata joslas kokus un krūmus, izveidojot Baltijā pirmo dendrāriju pēc floristiski ģeogrāfiskā principa. M. Siverss tiek dēvēts par izcilāko tā laika augu mednieku, jo visi koki dendrārijā tika izaudzēti tikai no sugu augšanas dabiskajā areālā ievāktām sēklām.
Sēklas Skrīveros sāka pienākt 1881. gada rudenī – katra sēkla no dabiskā augšanas areāla tika sūtīta maisiņā, kam klāt nāca lielāks maiss ar zemi no šīs pašas vietas. Nākamā gada pavasarī Vecās pils dolomīta žoga iekšpusē tika ierīkota pirmā stādu audzētava – lecektis. Sākās Skrīveru eksperiments, kas prasīja daudz naudas, laika un pūļu.
Angļu dārzi
Labā ziņa svešzemju augu stādīšanai bija tā, ka parka teritorijā gaisa temperatūra ir vairākus grādus augstāka nekā tuvējā apkārtnē un ka te no augstā Daugavas krasta paveras fantastisks skats uz upi un dūmakā tītajiem Kurzemes siliem. Sliktā ziņa – augsnes virskārta bija pārāk plāna, lai koki varētu labi ieaugties, bet tas, protams, Siversu neatturēja. Parks veidots uz divām terasēm. Pirmā terase no Kalnamuižas ezera akas līdz strūklakai, otra – no strūklakas līdz Daugavai. Latvijas klimats vairāk līdzinās Ziemeļamerikas klimatam, tāpēc Siverss secināja, ka īpaši labvēlīgi apstākļi parkā varētu būt Ziemeļamerikas sugām, kokaugiem no ASV ziemeļu daļas un Kanādas. Un viņam kārtējo reizi bija taisnība – šo reģionu koki arī ir vislabāk saglabājušies līdz mūsdienām. Parks sadalīts 20 floristiski ģeogrāfiskos apgabalos, vienu atvēlot Latvijai. Šāda iecere tolaik pasaulē bija pilnīgi jauna, jo pēc floristiski ģeogrāfiskā principa dendrāriji vēl netika ierīkoti. Siverss vispusīgi izpētīja izvēlēto floristisko apgabalu dabas apstākļus – klimata, augsnes, veģetācijas īpatnības – un salīdzināja tos ar Vidzemes apstākļiem. Dendrārija projektu izstrādāja Eiropā pazīstamais parku arhitekts, Tērbatas Universitātes absolvents V. Engelharts un dārzkopības inženieris F. Lode.
Veidojot parku, Siverss stādījumus iekārtoja dabiskajā ainavu jeb angļu dārza stilā, katrā floristiski ģeogrāfiskajā apgabalā veidojot tādas augu sabiedrības, kas atbilst dabiskajai veģetācijas ainai. Floristiksi ģeogrāfiskie apgabali parkā tika izvietoti tādā secībā, kas atbilst to vietai uz Zemes, turklāt apgabali nemanot pāriet cits citā,
Novērtē pat Operā
Pēc astoņiem spraigā darbā pavadītiem gadiem parkā auga 451 koku un krūmu suga, 1912. gadā jau 529, 1914. gadā – 679 koku un krūmu sugas. Bet 1987. gada lielajā inventarizācijā saskaitīti 370 taksoni (sugas, pasugas, varietātes, formas, šķirnes). Starp citu, arī Latvijas Nacionālās Operas un Baleta apstādījumos Rīgā joprojām zaļo Skrīveros izaudzētie svešzemju koki!
Dendrārija pastāvēšanas laikā uz to iedarbojušies dažādi nelabvēlīgi faktori – postījumus nodarīja Pirmais un Otrais pasaules karš, Ķeguma spēkstacijas izbūve, 1937. gada viesuļvētra, kā arī 1939./40. gada bargā ziemā, kad bojā aizgāja daudzas mazāk izturīgās lapu un skuju koku un krūmu sugas.
Tomēr, spītējot laikam un apstākļiem, Skrīveru dendrārijs joprojām ir dzīvs un zaļojošs, turklāt jau nākamgad svinēs savu 125. jubileju!
