AS „Latvijas valsts meži” aicina apmeklēt Kalsnavas arborētumu, kur visā savā krāsu un smaržu krāšņumā apskatāmas jaunās rododendru un mežliliju kolekcijas, bet par godu ceriņu un rododendru ziedu laikam 23. maijā plkst. 16.00 ikviens interesants aicināts apmeklēt Latvijas vokālo ansambļu koncertu „Serenāde ceriņos”.
2014. gadā ar jauku notikumu tika aizvadīti Peoniju svētki – tika atklāta Latvijas selekcionāra profesora Riharda Kondratoviča rododendru galerija, kuru veidoja Latvijas universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas „Babīte” dāvinājums – 60 rododendru stādi.
„Šogad šo iesākto galeriju turpinām ar nākamo rododendru šķirņu stādījumu. Galerijai ir gan izglītojošā funkcija, gan pētnieciskā – šo šķirņu zināma salizturības pārbaude Latvijas austrumu daļā, kur klimats ir bargāks nekā piejūrā. Šogad no audzētavas „Babīte” esam saņēmuši 15 jaunas šķirnes – kopā 45 rododendru stādus. Šobrīd arborētumā kopumā aug rododendru sugu un šķirņu 120 dažādības, un šī kolekcija tiks turpināta ik gadu,” stāsta „LVM Sēklas un stādi” direktora vietniece ražošanas jautājumos Laima Zvejniece.
Blakus kuplajai rododendru kolekcijai izvietota vēl viena – Meža liliju (Trillium sessile) – kolekcija no 50 jauniem stādiem, kas nupat iegādāti Īves kokaudzētavā Grobiņā, un daļa no tiem jau sākusi ziedēt. „ Meža liliju dzimtene ir Ziemeļamerika, kur tās savvaļā aug mežos zem koku vainagiem. Iepriekš arborētumā auga tikai dažas no tām. Meža liliju papildinājums domāts apmeklētāju iepazīstināšanai ar augu dažādību, to skaistumu un plašajām izmantošanas iespējām dārzos un parkos,” stāsta L. Zvejniece.
Kalsnavas arborētums ir koku, krūmu un liānu kolekcija. Kolekcija (lat. collectio) nozīmē sistematizētu savākšanu, tādēļ tās papildināšana tiek veikta katru gadu. Patlaban arborētumā aug 2249 kokaugu taksoni jeb dažādības, tai skaitā parastai eglei 106, parastai priedei – 52, dekoratīvām ābelēm – 103, ceriņiem – 137, rododendriem – 120, kļavām – 44 taksoni. Kolekcija arborētumā dod iespēju apmeklētājiem iepazīt augus, tos izvērtēt un saprast to ziemcietību Latvijā.
Kolekcijai ir zinātniska vērtība, jo tiek pētīta introducēto augu pielāgošanās spēja – to izturība pret slimībām, kaitēkļiem un sala bojājumiem. Pamatā papildināšana notiek, atlasot Vidzemes Centrālās augstienes apstākļiem piemērotākus, ziemcietīgākus kokaugus no Latvijā pieejamā stādu piedāvājuma. Netradicionālākie ģinšu un sugu stādi tiek audzēti no Starptautiskā sēklu apmaiņā izvēlētām un saņemtām sēklām. Šādā veidā izaudzētas, piemēram, ziemlazdas (Corylopsis), zīdkoki (Morus), tulpjukoki (Liriodendron) u. c.