2015

Dekoratīvā slimība – čaga

Tagad – ziemā, kad lapu kokiem trūkst lapu – ir viegli ieraugāmi uz ne viena vien koka stumbra izveidojušies īpatni izaugumi – visai dekoratīvi dabas darinājumi. Tie Latvijā plaši pazīstami ar nosaukumu čaga, retāk spuldzene – parazītiskā piepe, kas iegūst barību, noārdot dzīvu koksni.

Attēlā: čaga jeb spuldzene.

Čaga veidojas uz dažādiem kokiem, visbiežāk bērziem, retāk baltalkšņiem, daudz retāk apsēm, pīlādžiem, dižskābāržiem, kļavām. Tā aug lēni, ap 3 kg 10–20 gados, pamazām iesūcot no koka un koncentrējot sevī vielas. Koks nīkuļo un agrāk vai vēlāk mirst.

Attēlā: čaga.

Latviešu bioloģiskajā terminoloģijā čagu sauc par melno spulgpiepi (Inonotus obliquus).  Galvenokārt tā veidojas uz bērziem, tāpēc bieži tiek dēvēta arī par bērza melno piepi. Būtībā tā nav īsti piepe, bet gan ir šīs parazitārās sēnes izraisīts veidojums, jo veidojuma koksnē atrodamās sēnes micēlijā sporas nerodas. Faktiski vairošanās sākas tikai pēc koka bojāejas. Tad čagai pretējā stumbra pusē zem mizas izveidojas plašs sēnes augļķermenis. Kad tas izaudzis, vairākās vietās pārplīst koka miza un atsedzas himenofors ar sporām, kas drīz vien ir nobriedušas un kļūst gatavas izplatīties. Viņu uzdevums: nokļūt nākamo saimniekkoku mizas ievainojumos, plaisās.

Attēlā: ar čagas sporām invadējas arī jauni koki.

Parasti čaga savas eksistences laikā pagūst izaugt līdz 40 cm diametrā un 15 cm biezumā, taču bieži redzami arī krietni iespaidīgāki izaugumi. Forma lielākoties ir neregulāra, virspuse klāta ar neskaitāmām dažāda izmēra un formas plaisām, tāpēc grubuļaina. Katra veidojuma grubuļojums – unikāls. Čakli meklētāji divus līdzīgus droši vien atradīs, bet divus vienādus – ne. Vienādu nav!

Attēlā: čagas grubuļojums.

Ārpuse cieta, tās krāsa melni brūna, retāk brūna vai melna. Nozāģējot šo izaugumu no koka stumbra, redzams, ka tas ir trīsslāņains: ārējais ir ciets, tumšākais slānis; vidējais, visapjomīgākais – porains un brūns slānis; iekšējais, kas iesniedzas koka stumbrā, – irdens un rūsgans.

Attēlā: čagas trīs slāņi. 

Čagas veidojumi Latvijā ir bieži sastopami, turklāt, pretēji visai izplatītajam uzskatam, tie atrodami ne tikai uz veciem kokiem – ar spulgpieres sporām invadējas arī jauni koki. Lai gan pārtikā nav izmantojama, čagu kopš seniem laikiem lieto tautas medicīnā cilvēka vispārīgās imunitātes stiprināšanai, pašsajūtas uzlabošanai, sāpju samazināšanai. To izmanto arī kā pretvēža līdzekli, taču nav drošu pierādījuma par čagas spēju iznīcināt audzēju, tomēr pozitīvi ir vērtējams placebo efekts -  slimnieks tic dziedinošai iedarbībai, tāpēc viņš jūtas labāk.