Attēlā: resnvēdera purvuspāre
Resnvēdera purvuspāre (Leucorrhinia caudalis) ir viena no Latvijā sastopamajām spāru sugām, kas tiek uzskatīta par apdraudētu un ir iekļauta dažāda līmeņa sugas aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos visā Eiropā. Pagājušajā gadā Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta „Sugas aizsardzības plāna izstrādāšana un ieviešanas uzsākšana resnvēdera purvuspārei Leucorrhinia caudalis” ietvaros tika izstrādāts sugas aizsardzības plāns un uzsākta šī plāna ieviešana.
Kas ir sugas aizsardzības plāns?
Lai aizsargātu dzīvnieku un augu sugas, nepietiek tikai ar to, ka vienu vai otru sugu nosauc par aizsargājamu un ieraksta aizsargājamo sugu sarakstā. Lai sugu varētu aizsargāt, ir jāzina sugas dzīvesvietas un dzīvesveids, jāsaprot, kas, kur un kā šo sugu apdraud (vai var apdraudēt). Kad šīs lietas ir skaidras, tad ir jāsaplāno pasākumi, kas, kur un kādā veidā ir jāveic, lai novērstu apdraudējumu. Sugas aizsardzības plāns ir tāda kā rokasgrāmata, kur visas iepriekš minētās lietas tiek īsi, bet precīzi aprakstītas.
Kā dzīvo resnvēdera purvuspāre?
Resnvēdera purvuspāre Latvijā visbiežāk sastopama augiem bagātos (eitrofos) ezeros, retāk augiem bagātos, purvainos (diseitrofos) ezeros un vecupēs. Raksturīgi, ka vietās, kur dzīvo resnvēdera purvuspāre, parasti ir labi izveidojušās visas – virsūdens, peldlapu un iegrimušo – ūdensaugu joslas. Resnvēdera purvuspāre ir plēsējs – tās kāpuri dzīvo ūdenī, bet pieaugušie dzīvnieki uz sauszemes un barojas galvenokārt ar citiem bezmugurkaulniekiem. Pašlaik Latvijā resnvēdera purvuspāre ir konstatēta visā valsts teritorijā. Tomēr, salīdzinot sugas vēsturiskos un mūsdienu izplatības datus, var secināt, ka ir samazinājies sugas novērojumu skaits, kas varētu liecināt par iespējamo sugas populācijas samazināšanos Latvijā.
Attēlā: resnvēdera purvuspāres dzīvotne – augiem bagāts, purvains (diseitrofs) ezers
Kas apdraud resnvēdera purvuspāri?
Resnvēdera purvuspāri ietekmējoši faktori ir dabiskie ienaidnieki un svešzemju sugas (piemēram, zivs – rotans), kolekcionēšana, ekstremāli laika apstākļi, indīgās vielas vidē un populāciju minimālais lielums. Tomēr gandrīz visi šie faktori resnvēdera purvuspāri ietekmē maz vai vidēji. Svešzemju sugas un populāciju minimālais lielums, iespējams, var būt arī ar lielu ietekmi. Sugas biotopa izzušanai ir maza ietekme, jo līdz šim tas ir noticis tikai atsevišķās vietās. Līdzīgi vērtējama arī biotopu fragmentācija (atradņu izolācija), dzīvotņu apsaimniekošana (ūdenstilpju tīrīšana) un dzīvotņu piekrastes joslas neapsaimniekošana (aizaugšana). Kā jau ar daudzām sugām, nav viena, galvenā ietekmējošā faktora, tomēr, ja vairākas negatīvās lietas kombinējas, tām var būt liela ietekme uz sugas populācijas stāvokli Latvijā. (Tomēr par daudzām lietām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu – trūkst informācijas.)
Kā novērst draudus?
Sugas aizsardzības plānā aprakstīti resnvēdera purvuspāres aizsardzības pasākumi likumdošanas un dabas aizsardzības plānošanas, sugas un tās dzīvotnes aizsardzības, izpētes un monitoringa jomās, kā arī informēšanas un izglītības jomā. Daļa no aprakstītajiem pasākumiem attiecināmi uz bezmugurkaulnieku vai pat sugu un biotopu aizsardzības jomu kopumā. Lūk, daži piemēri veicamajiem pasākumiem:
Resnvēdera purvuspāres atradņu datu kopas sagatavošana un nodošana dabas datu pārvaldības sistēmai „OZOLS" un AS „Latvijas valsts meži" datu bāzei – dabas aizsardzības speciālistiem, teritoriju plānotājiem, atļauju izdevējiem, apsaimniekotājiem, kontrolējošajām institūcijām nav pieejama kvalitatīva un pilnīga informācija par resnvēdera purvuspāres atradnēm. Tikai zinot precīzas sugas atradnes, var plānot un realizēt atbilstošu sugas atradņu aizsardzību.
Eksperimentāla jaunu dzīvotņu veidošana – pašlaik nav pieredzes jaunu dzīvotņu veidošanā, un vietās, kur mazas populācijas ir savstarpēji nodalītas, pastāv lielāki riski šo populāciju izzušanai. Izveidojot jaunas dzīvotnes starp populācijām, šīs populācijas var apvienot un tādējādi padarīt noturīgākas pret tās negatīvi ietekmējošiem faktoriem.
Attēlā: jaunas dzīvotnes veidošana – parasto elšu audzes veidošana.
Monodominantu (vienveidīgu) niedru audžu apsaimniekošana resnvēdera purvuspāres atradnēs – daļā resnvēdera purvuspāru atradņu vienveidīgu niedru audžu izveidošanās rezultātā ir nelielas vai nav vispār iegrimušo ūdensaugu un peldaugu joslas, kas limitē spāru populācijas lielumu atradnē.
Resnvēdera purvuspāres vēsturiski zināmo atradņu pārbaude un jaunu atradņu meklēšana – Latvijā pašreiz ir apzināta tikai daļa no iespējamā resnvēdera purvuspāres atradņu skaita, un neapzinātās atradnes ir pakļautas bojāejas riskam. Nav aktuālu datu par sugu sastopamību daudzās vēsturiskajās atradnēs, kas neļauj spriest par populācijas stāvokli ilgākā laika periodā.
Apmācības spāru sugu aizsardzībā ieinteresētajām personām un institūcijām – zināšanas par spāru sugu aizsardzības aspektiem pašlaik ir zemā līmenī, kas savukārt rada riskus resnvēdera purvuspāres un citu spāru sugu aizsardzībai, kā arī neveicina jaunu speciālistu vai interesentu veidošanos un attīstību.
Kāda saistība ir resnvēdera purvuspārei ar mežu un AS „Latvijas valsts meži"?
Resnvēdera purvuspāre nav tipiska mežu suga, taču biežāk apdzīvo ūdenstilpes, kas atrodas meža ainavā. Mežu apsaimniekošana ietekmē ūdeņu un to piekrastes zonu kvalitāti. Jaunaudzes, stigas un ceļi spārēm kalpo kā barošanās un pārvietošanās vietas. Lielākā daļa spāru, īpaši izmēros mazākās sugas, mežiem pāri vai cauri nelido (mežu masīvi ir dabiska barjera). AS „Latvijas valsts meži" apsaimnieko ne tikai mežus, bet arī pļavas, purvus un ūdenstilpes. Un gandrīz 30 atradnes (no ~115 atradnēm) ir konstatētas tieši AS „Latvijas valsts meži" apsaimniekotajās zemēs.
Attēlā: resnvēdera purvuspāres izplatība Latvijā.
Līdz šim izstrādātos sugas aizsardzības plānus var atrast Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā, sadaļā Dati / Sugu aizsardzības plāni. (Resnvēdera purvuspāres sugas aizsardzības plāns tur tiks ievietots pēc tam, kad to apstiprinās Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrs.)