Februāris šogad brīnumu pilns – vietām jau briest kārklu ziedpumpuri, plaukst sniegpulkstenītes, zemei košumu piedod dažs sēnes augļķermenis, manāmi šādi tādi kukainīši un zirnekļi. Bet arvien skanīgākas kļūst mazputniņu balstiņas, neapšaubāmi – viņus sāk pārņemt pavasarīgs noskaņojums.
Tas attiecas, pirmkārt, uz vairāku sugu zīlītēm, kuru tēviņi jau dzied itin bieži un azartiski. Tiesa, arī vīriešu dzimuma dzilnīši brīžiem nespēj novaldīt dziedāttieksmi. Pavasarīgi „palaiž” balsi un iebungojas ne vienas vien sugas dzeņveidīgie – baltmugurdzenis, pelēkā un melnā dzilna. Tomēr biežāk sastopamais no dzeņiem – dižraibais – gan ne vēl bungo, bet joprojām kaļ koku stumbrus, meklēdams insektus, kaļ čiekurus, tiekdamies pēc to sēklām. Dzeņiem nākas apstrādāt vien priežu čiekurus, jo šogad nav padevusies.
Attēlā: dižraibais dzenis
Visagrāk riestojošie pūčveidīgie putni – meža pūces un bikšainie apogi izvēlas konkrētas vietas ligzdošanai, dažs naskāks pāris jau noteikti ir nolūkojis dobumu bērnu audzināšanai. Ir pēdējais brīdis izlikt pūču būrus. Pūču tēviņi vakaros un nakts sākumā, protams, ūjina un sasaucas ar mātītēm. Riesta noskaņojums pamazām pārņem arī urālpūces.
Attēlā: zeltgalvītis
Tikmēr kraukļi jau sen mīļotos atraduši un sadalījušies pāros. Bieži izdodas dzirdēt viņu klongšķus, novērot šo putnu gaisa dejas – krītošas piruetes un dažādas citas specifiskas izdarības lidojuma laikā. Pirmskāzu noskaņojums sāk pārņemt riekstrožus.
Attēlā: dzilnītis
Ja gadās savvaļas lidoņiem netīkami apstākļi – pamatīgi nokrišņi, spēcīgi pūš vējš, tad daudzi putni diennakts lielāko daļu spiesti slēpties aizvējā vai pat uzturēties slēptuvēs – dobumos, būrīšos, meža putni – biezokņos, galvenokārt eglājos. Tipiskākie mežam allaž uzticīgie lidoņi ir riekstroži, medņi, rubeņi, mežirbes; no mazajiem putniņiem gada aukstajā sezonā – cekulzīlītes, krustknābji, zeltgalvīši, paceplīši, mizložņas.
Informāciju sagatavoja: LVM komunikācijas daļa, tālr. 67805432