2014

Neierastie dzīvnieki – sinantropi

Beidzot padevies rudens, kas iestājās pērn septembrī un noturējās līdz pat šī gada janvāra vidum – klāt ir ilgi gaidītā meteoroloģiskā ziema. Kā ik gadu, daļa no tiem putniem un zvēriem, kuri siltajā laikā tramīgi dzīvojuši mežos, purvos un krūmājos, iestājoties aukstajam periodam, zaudē krietnu daļu sava piesardzīguma un pietuvojas apdzīvotām vietām – viensētām, ciematiem un pat pilsētām.

Taču šogad barības putniem un zvēriem savvaļā netrūkst. Un tas nozīmē, ka ne jau bads viņus „dzen” pie cilvēkiem. Kustoņi gluži vienkārši izvēlas vieglāko risinājumu: tērējot relatīvi maz enerģijas, samērā viegli sagādā sev ēdienu, nereti paņemot jau gatavu barību. Ja vien antropogēnajās teritorijās ēdiens būs, vienmēr „vieglas maizes” tīkotāji atradīsies. Lai vienā vārdā varētu apzīmēt tos dzīvniekus, kuri nav mājdzīvnieki, bet tomēr ir vairāk vai mazāk saistīti ar cilvēciskotu vidi, biologi savulaik radījuši terminu „sinantrops” (no grieķu syn - kopā un ànthròpos - cilvēks). Šī termina atšifrējums: „tas, kurš blakus cilvēkam”, tātad, tas, kurš pielāgojies dzīvei cilvēka tiešā tuvumā (apdzīvotās vietās, ēkās) un/vai cilvēka būtiski pārveidotās ainavās.

Attēlā: Mājas balodis

Tiesa, mainot savu dabisko dzīves telpu pret cilvēku pārveidoto vidi, šie dzīvnieki spiesti mainīt arī ēdienkarti. Daudzi no viņiem pievēršas ļaužu pārtikas pārpalikumiem. Kaut kas cilvēkiem izkrīt, kaut kas izbirst, kaut kas tiek nomests, kaut kas izbērts atkritumos – tiek gan zvēriem, gan putniem. Izgāztuves pilsētu nomalēs ne vienam vien kustonim kļūst par īstiem „restorāniem”!

Un kādēļ gan plēsīgajam vai visēdājam dzīvniekam nopūlēties, meklējot savu klasisko ēdienu, ja laukmalā, ceļmalā vai žogmalā izdevies uziet kādu neatvairāmu kārumu, piemēram, komposta kaudzēs. Zvēri ies uz šo vietu tik ilgi, kamēr vien būs, ar ko našķoties, kaut arī viņiem nāktos uz kādu laiku pārtapt maitēdājos.

Attēlā: Kašķaina lapsa

Ticiet vai nē - uz augļiem (īpaši saldiem) kāri ir zīdītāju klasi pārstāvošie plēsēji – caunas, lapsas un seski. Starp saldumkārajiem zvēriem īpaši izceļas caunas, kas vērā ņemami apdraud dravnieku rūpalu (tiesa tagad viņām bišu stropu izlaupīšana nav pirmajā vietā, jo rit tā saucamais māņu riests). Zālēdāji zīdītāji (pārnadži, zaķi) nav izvēlīgi –viņiem gardums var būt arī pat ļoti skābi āboli.

Lauku apvidos parasta parādība ir ne vienas vien sugas meža un lauku grauzēju pārcelšanās ziemot uz cilvēku mitekļiem. Šiem zvēriņiem piemīt tieksme veidot ēdiena krājumus, piemēram, ļoti čakla sēklu rezervju veidotāja ir meža strupaste. Neatpaliek arī klaidoņpeles, kas cītīgi vāc sēklas, uzlasot ne tikai zemē nobirušās, bet arī, veikli kāpelējot, stumbros un zaros palikušās. Vienas dzeltenkakla klaidoņpeles slēptuvē jau rudenī var būt sarūpēts kilogramiem ēdiena rezervju!

Sinantropos dzīvniekus zinātnieki sadalījuši divās lielās grupās. Pirmās grupas pārstāvji - obligātie sinantropi - dzīvo ļoti ciešā kontaktā ar cilvēkiem, faktiski viņi tik cieši saistīti ar cilvēciskotu vidi, ka ārpus tās nespēj ilgstoši izdzīvot un vairoties, piemēram, pelēkā žurka, mājas pele, mājas balodis, mājas zvirbulis, lauku zvirbulis, bezdelīga, mājas čurkste, melnais erickiņš, divu sugu prusaki, vairāku sugu kodes, mājas circenis, istabas muša, mazā istabas muša, pat mājas zirneklis, un, protams, arī cilvēku un mājdzīvnieku parazīti, tāpat dažu sugu ķirmji, ādgrauži, miltu melnuļi, faraonskudra, grāmatu utis, drēbju utis, utt.

Otro grupu pārstāv tā saucamie fakultatīvie sinantropi - kustoņi, kuri, ja vien rodas iespēja, tiecas iemitināties cilvēciskotā vidē, taču itin labi spēj eksistēt citur, piemēram, melnā žurka un vēl dažas peļveidīgo grauzēju sugas, abu sugu eži, pāris sikspārņu sugas, pazīstamākie no putniem - pelēkā vārna, kovārnis, žagata, mājas strazds, svīre, baltais stārķis, baltā cielava, akmeņčakstīte, gredzenūbele, dažu sugu kaijveidīgie, bet poikilotermo bezmugurkaulnieku sugas nav vērts pat sākt uzskaitīt – to ir ļoti daudz. Tos kustoņus, kuri cilvēciskotām vietām pietuvojas, tikai tad, kad iestājas aukstais periods, varam „piekabināt” otrajai grupai kā īpašu apakšgrupu sezonālie sinantropi. Lai viņiem visiem šogad viegla ziema!