2014

Īstais laiks irbeņošanai

Attēlā: irbenes

Ejot mežā meklēt eglīti svētkiem, viens otrs iespējams brīnīsies – drūmi pelēkajā ainavā šur tur vīd sarkanas pērlītes. Pieejot tuvāk un aplūkojot vērīgāk, redzēsiet – tie ir mazi, sarkani auglīši. Nu izbrīns vēl lielāks – kur un kādi auglīši tagad pirms Ziemassvētkiem joprojām ieraugāmi?

Mitrākās vietās mežmalās, krūmājos, aizaugušos izcirtumos un pļavās, arī lapu, retāk jauktu koku pamežā aug parastās irbenes krūmi, kuri rudenī rotājas ar purpursarkaniem ogu ķekariem. Vēls rudens un pat ziemas sākums ir itin piemērots laiks irbeņošanai – irbeņu auglīšu lasīšanai. Cilvēkiem irbeņu augļi stiprina imunitāti, palīdz pretoties nogurumam.  Tautas medicīnā tiek izmantoti ļoti daudzu kaišu ārstēšanai un profilaksei. Arī kulināri tiem atraduši pielietojumu.

Vasarā, kamēr negatavi, irbenes augļi ir indīgi. Tos nav ieteicams ēst arī rudenī līdz pirmajam salam. Tikai tad, kad augļi dabūjuši zināmu laiciņu izbaudīt kārtīgu salu, tos pavisam droši var ēst svaigus. Šogad termometra stabiņš bija nokrities zem nullītes, tātad ar irbenēm varat jau mieloties. Salušos augļos ne tikai zudis indīgums, bet arī pieaugusi to uzturvērtība. Par spīti aukstumam, saglabājušies dažādie vitamīni, nav mazinājies bagātīgais dzelzs apjoms. Turklāt aukstums irbenēm uzlabo augļu garšas īpašības – samazina izteikto skābeno rūgtumu. Jo ilgāk augļi saņem salu, jo baudāmāki kļūst.

Irbene ir kaulenis, tātad, katrā auglī atrodas kauliņš – sēkla, kas ir sarkankrūtīšu jeb svilpju iecienīts ēdiens. Ja šie (vai citi) putni tos kaut kāda iemesla dēļ laikus neatrod, dažviet košie ķekari paliek zaros līdz pat februārim.

Attēlā: irbenes augļi

Taču liela iespēja atrast sarkanus augļus ir arī augstajos purvos – gan lielos tīreļos, gan pavisam mazos purviņos, ja vien tajos aug sfagni un dzērvenāji. Kur ir dzērvenāji, tur jābūt dzērveņu augļiem – ogām. Dzērveņu ogas var apskatīt (un, protams, arī lasīt), kamēr vien tās neslēpj sniega sega – kaut vai līdz pavasarim.

Attēlā: dzērvenes

Laiks, kurā plaši pazīstamā parastā pīlādža jeb sērmūkšļa augļi atrodas kokos, šogad jau sen beidzies. Lielāko daļu no zariem nolasījuši putni, atlikušo līdz ar lapām norāvis un nopurinājis vējš. Ja cilvēks īpaši pacentīsies, viņš zem kāda no kokiem var atrast dažu sačervelējušos ogu ķekaru.

Attēlā: pīlādža augļi

Latvijā savvaļā aug desmit rožu sugas, kuras tautā dēvē par mežrozītēm. Šo augu augļus joprojām var atrast, tiesa, nedaudz apsalušus, tomēr joprojām glītus. Mežrozītes meklējamas dažādās vasarā saules pietiekami labi apspīdētās vietās – mežmalās, ceļmalās, laukmalēs, uzbērumu malās, nokalnēs, izstrādātos karjeros, upju ielejās u.tml.

Attēlā: mežrozītes augļi

Ejot mežā, esiet vērīgi – iespējams atradīsiet sarkanās pērlītes, ar kurām gan vēderu pamielot, gan eglīti neparasti izdaiļot!