AS „Latvijas valsts meži” turpina sekot līdzi priežu rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer) izplatībai mežos. Šis kaitēklis, 2003.–2007. gadā vairāku tūkstošu hektāru platībā savairojās Austrumvidzemes un Ziemeļkurzemes mežos, kur nodarīja lielus postījumus priežu mežiem. Arī pašreizējā informācija liecina par šī kaitēkļa jaunu savairošanās uzliesmojumu un pašreiz to intensīvākie postījumi sakrīt ar pagājušās savairošanās reizes epicentriem.
AS „Latvijas valsts meži” meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Indulis Brauners: „Pašreiz rūsganās zāģlapsenes bojājumi reālus draudus mežaudzēm nerada, jo tās populācija atrodas vēl savairošanās fāzē, kas varētu kulminēt 2015- 2016.gadā. Neskatoties uz to, pašreiz bojātie koki izskatās nepievilcīgi ar skrajiem vainagiem, jo liela daļa skuju ir kaitēkļa noēsta. Kāpuri jūlija pirmajā pusē beigs savu attīstību un dosies iekūņoties. Jaunās lapsenītes izlidos septembra sākumā un drīz pēc tam mātītes sāks dēt olas uz priežu skujām, kur nākamajā pavasarī šķilsies kāpuri un bojājumi atsāksies ar jaunu sparu.„
Minēto iemeslu dēļ, uzņēmuma speciālisti kopā ar mežzinātnes institūtu „Silava” seko līdzi notikumu gaitai un veic pasākumus kaitēkļa izplatības ierobežošanai. Kā vienu no visefektīgākajiem paņēmieniem, cīņai ar zāģlapseni, zinātnieki ir atzinuši bioloģisko pasākumu veikšanu. Priežu zāglapseni ļoti labprāt savā ēdienkartē iecienījuši mušķērāji un zīlītes, tādēļ AS „Latvijas valsts meži” šo putnu piesaistīšanai apdraudētajās mežaudzēs izvietojuši papildus vairākus tūkstošus putnu būru.
Informāciju sagatavoja LVM Komunikācijas daļa, tālr. 67805432.