Līdz astronomiskajai vasarai vēl jāgaida krietns laiks, toties meteoroloģiskā vasara jau klauvē pie durvīm. Kad visiem lapu kokiem un krūmiem pilnīgi izplauks un nobriedīs lapas, tad to krāsa no gaiši zaļas pārtaps tumši zaļā – būs iestājusies fenoloģiskā vasara. Taču tikmēr mežos, mežmalās, laukmalās, pļavās jau tagad kļūst raibs no ziedu dažādības un dzīvība kūsā ik uz soļa.
Attēlā: Zied mellenes
Fenoloģiskajai vasarai strauji tuvojoties, uzkrītoši palielinās viengadīgo kukaiņu un viengadīgo zirnekļu jaunās paaudzes daudzums. Kur vien skaties - kāds kukainītis, kāds zirneklītis. Jau redzami lēkājot gan sīki sienāzēni, gan siseņu kāpuriņi. Tīkliņus auž riteņtīkla zirnekļu jaunā paaudze. Ne viena vien dzēlējodu kūniņa pārtapusi par nektārkāru oda tēviņu vai asinskāru mātīti, bet negantie dunduri gan vēl netraucē ne zvēriem, ne cilvēkiem.
Attēlā: Lapgraužu mīlas izpausme
Modusies arī lielākā daļa citu bezmugurkaulaino dzīvnieku, gan uz sauszemes, gan ūdenī mītošo – vēžveidīgie, daudzkāji, gliemji, tārpi u.c. Odzēm, atšķirībā no zalkšiem un gludenajām čūskām, atsācies aukstajā laikā pierimušais riests. Pārošanās noskaņojums pamazām pārņem pļavu ķirzakas un glodenes, taču siltumprasīgās sila ķirzakas – vēl ne.
Attēlā: Pļavu ķirzaka
No abiniekiem jau sen iznārstojušas pilnīgi visas parastās un purva vardes, kā arī parastie krupji, bet abu sugu tritoni joprojām nārsto. Dažu sugu abiniekiem turpinās „pirmskāzu” periods: azartiska kurkšana un krakšķināšana vēsta, ka nārstam sāk briest dīķvardes, ezera vardes, kokvardes un sarkanvēdera ugunskrupji. Zaļie krupji, smilšu krupji un brūnie varžukrupji gan vēl klusē.
Attēlā: Kokvarde
Visas siltuma pamodinātās mazās radībiņas aprakstīt, pat tikai uzskaitīt, vairs nav iespējams – atliek vien pašam doties mežā un vērot, kuri no visiem jau izjutuši fenoloģiskās vasaras tuvošanos!