2014

Apbrīnojamā rosība meža klēpī

Attēlā: Tīrumu smilšvabole

Daba šogad savu neatkārtojamo izrādi sākusi veidot jau divas nedēļas agrāk kā ierasts – zied ievas, kokaugi un lakstaugi, rosās kukainīši, un savas melodijas skandina putni. Kamēr mežos egles jau gatavojas jauno čiekuru izrādīšanai, ainavas, kurās dominē lapu koki, tapušas koši salātzaļas. Pieaugušo kļavu lapiņas tikai nupat sākušas plaukt, bet ziedi šos kokus jau iekrāsojuši zaļi dzeltenus. Saulainajās pēcpusdienās tās patīkami zum: kļavu zarotnēs, meklējot vēl nenovītušos ziedus, rosās nektāra vācēji, putekšņu izplatītāji.

Arī citi kukainīši – dažādi plēvspārņi, divspārņi, skudras, vaboles, pat spāres – manāmi visur. Lielākā daļa no tiem veiksmīgi pārcietusi auksto nakšu periodu. Dienā redzami dažādi dienastauriņi, gan tie, kas auksto gadalaiku pārlaiž pieaugušo, gan tie, kas kūniņas stadijā. Nav jābrīnās, šajā laikā ieraugot rosāmies izskatīgo naktstauriņu bērzu pavasarsprīžmeti, kaut pārējie ir aktīvi galvenokārt vakaros un nakts pirmajā pusē. Siltos vakaros var paveikties izdzirdēt kāda zemesvēža tirkšķus, taču šīs skaņas noteikti pārspēj kokvaržu skaļā, krekšķošā „zāģēšana”.

Attēlā: Citrontauriņš uz māllēpes zieda

Nu jau Latvijā redzēti vai dzirdēti gandrīz visu pie mums ligzdojošo sugu putni, pat daži īsti vasarīgi pārstāvji – lidoņi no tām sugām, kurām nepieciešams lekns augājs un ļoti dāsns kukaiņu daudzums. Tas gan nenozīmē, ka šīs sugas atgriezušās – šopavasar pagaidām vēl nav fiksēta paipalu, mazo svilpju un svīru klātbūtne Latvijā.

Kamēr daļa putnu vēl darina ligzdas, citi jau rūpējas par mazuļiem. Par to liecina uz zemes nereti atrodamās olu čaumalas, kuras pēc mazuļu izšķilšanās tālāk no ligzdām aiznesuši jaunie vecāki, visbiežāk melnie meža strazdi. Čaumalu aiznešana, lai iespējamie ienaidnieki neuzzinātu, ka tiešā tuvumā atrodas putnēni, raksturīga tikai t.s. ligzdguļiem – to sugu putniem, kuru bērni aug un attīstās ligzdās. Ligzdbēgļu vecāki čaumalas nekur nenes, jo, līdzko bērni pēc izšķilšanās apžuvuši, māte viņus tūdaļ ved prom no ligzdas – mazuļi pamet perēkli. Jau šopavasar „aizbēguši” ir, piemēram, dzērvēni.

Attēlā: Melnā meža strazda olas čaumala

Turpat tuvumā agresīvie, bet vēl ne izskatīgie pieaugušie stirnāži, kas jau notīrījuši ragus, tramda sugasbrāļus un, iezīmējot teritoriju, to pārdala. Lai gan meteoroloģiskais pavasaris šogad Latvijā iestājās februāra sākumā, apmēram pusotru mēnesi agrāk kā parasti, daudzi zvēri vēl joprojām daļēji ietērpušies ziemas kažokos. Šur tur uz zemes vai krūmā var ieraudzīt kāda zvēra kažoka vilnu, kas drīz tiek likta lietā – putni to izmanto savu perēkļu izklāšanai.

Šo apbrīnojamo rosību var novērot ikviens, klusām ieklīstot dabas klēpī kādā meža klajumā, bet daļu no tās – pat pilsētu parkos, ja vien klejotājs ir uzmanīgs vērotājs un klausītājs.