2014

Kalsnavas arborētumā zied magnolijas

… uzskata, ka pirmie ziedošie augi uz zemes bija magnolijas - tās saglabājušas savu krāšņumu un cēlumu gandrīz nemainīgas miljoniem gadu.

Magnolijas un cilvēka savstarpējās attiecības sākās senajā Ķīnā. Budistu mūki stādīja savu tempļu tuvumā magnolijas kociņus, kuru tīri baltos ziedus līdz pat mūsdienām Austrumu zemēs uzskata par tīrības simbolu. Magnolija ir izcils košumkrūms.

Vairums magnoliju nākušas no dienvidiem, taču starp tām atrodamas arī sugas un šķirnes, kas aug un zied arī pie mums. Viena no tādām ir Kobus magnolija: laba salizturība, veido platu koku vai lielu krūmu, zied, kad lapas vēl nav saplaukušas, ar lieliem, baltiem kausveida ziediem, bet sāk ziedēt tikai pēc 15-20 gadiem. Kobus magnolija nāk no Japānas, bet pirms pāris miljoniem gadu tā auga tagadējā Eiropas teritorijā.

Skaista ir arī šķirne `Leonard Messel`. Tās, ziediem plaukstot, ir violeti rozā nokrāsā, vēlāk - baltas.

Lai izaudzētu šos kokus, ir nepieciešams atrast siltu, no vējiem pasargātu vieta, kur vismaz pusi dienas spīd saule. Magnolija aug auglīgā augsnē, saknes ir tuvu zemei (tāpēc zemi nepiemīda) un ir trauslas, kā arī jūtīgas pret salu. Magnoliju fonam der tumši skujukoki.

Informāciju sagatavoja:

Sarmīte Rukmane, Kalsnavas arborētuma informācijas centra vadītāja