2014

April, april – jokus pie malas, pavasaris sācies!

Attēlā: Purva varde

Par pavasari ik dienu dabā atgādina putni – nu jau Latvijā šogad konstatēto gājputnu sugu saraksts ir visai iespaidīgs, novēroti arī pētnieku iemīļotie melnie stārķi un zivjērgļi. Tiesa, lielākā daļa no dažādu sugu gājputnu īpatņiem, kuri ligzdos pie mums, vēl nav ieradusies – vairākums no pašreiz bieži redzamajiem un dzirdamajiem ir „caurlidotāji”, kas dosies tālāk. Par to liecina visai trokšņainā naktīs ceļojošo putnu jeb nakts migrantu uzvedība rītos un vakaros.

Uzkrītošākie no naktīs migrējošajiem putniem ir sarkanrīklītes un dažādi mežstrazdi, starp kuriem manāmi pat plukšķi, kas parasti nesteidzas ar mājup došanos pavasaros. No rītiem, nolaidušies pēc nakts lidojuma, putni aktīvi sasaucas cits ar citu un tad steidz meklēt ēdienu – gādāt enerģijas rezerves. Vakarā pirms starta, pulcēdamies bariņos, viņi atkal sasaucas un dodas tālāk lidojumā. Caurlidotāju tēviņi, lai gan dažam līdz ligzdošanas vietām vēl jālido krietni tālu, dienas sākumā un dienas nogalē „uzvelk” riesta dziesmas, un, iespējams, pat izplūcas ar kādu vietējo sugasbrāli. Varbūt vakaros, klausoties šajos trokšņainajos mazputniņos, dzirdēsiet arī pie mums visbiežāk sastopamā pūčveidīgā gājputna – ausainās pūces „ūū- ū”! Mūsu ausainajām sācies ligzdošanas periods. Citiem lidoņiem Latvijā tas jau rit pilnā sparā, bet ļoti daudziem – vēl tikai priekšā.

Seklos ūdeņos itin masveidīgi un gana kaismīgi kurkst nārstojošas parastās vardes un burbuļo purva vardes. Tomēr jāuzsver, ka purva varžu ikru kamoli šur tur bija atrodami jau marta beigās! Daudzos dīķos klunkšķ arī nārstojoši parastie krupji. Kamēr aizņemti ar „kāzu” izdarībām, abi pieminētie abinieki neinteresējas par ēdienu – kukaiņiem, zirnekļiem un citiem nelieliem radījumiem, kuru daudzums malu malās ik dienu strauji pieaug. Tikmēr sikspārņu klusie gaisa manevri bezvēja vakaros vēsta, ka gana lielu aktivitāti izrāda daudzi lidojošie nakts kukaiņi.

Attēlā: Purva varžu ikru kamols

Pēdu nospiedumi pie ūdenstilpēm liecina, ka ūdru riests, kas iesākās martā, vēl nav beidzies. Daļa staltbriežu tēviņu turpina atbrīvoties no savām smagajām galvas rotām, bet vairums staltbriežu ragus jau nometuši. Apmatojums gan briežiem, gan citiem zīdītājiem joprojām nemainīgs – siltais un maskējošais, vecais ziemas kažoks.

Attēlā: Stirnas - vecais ziemas kažoks joprojām maskējošs

Attēlā: Lapsu silda pērnais kažoks

Kažoka maskējošā funkcija joprojām ir īpaši svarīga, jo dabā zaļuma vēl maz – lapu koku pumpuri briest, bet vēl īsti negrib plaukt. Ainavu krāsaināku tagad dara uzkrītoši dzelteni ziedošie blīgznu un kārklu pūpoli. Joprojām sulo bērzi.