2014

Marta nogales brīnumi Latvijas mežos

Šopavasar Latvijā pārspēts ne viens vien siltuma rekords – nav jābrīnās par strauji augošo ziedošo augu klāstu, no kuriem vispamanāmākie ir vizbulīšu violetie smaidi un māllēpju saulainās bārkstis.

Malu malās rosās daudzi dominējošās pozitīvās temperatūras atmidzināti sauszemes bezmugurkaulnieki – kukaiņi, zirnekļveidīgie, simtkāji, kaulenes, mitrenes. Uzkrītoši aktīvi ir zirnekļi un daždažādi insekti – vaboles, divspārņi, plēvspārņi, tostarp, bites, kamenes un dažādas skudras, kolembolas, zeltactiņas, dienas tauriņi, naktstauriņi un citi.

Attēlā: Raibenis

Veiksmīgākie no mums jau paspējuši izbaudīt pirmos odu mātīšu dūrienus. Odu tēviņi, kā zināms, asinis nesūc. Varam vērot kukaiņus lidojam, rāpojam, čāpojam, skrienam, lienam vai mierīgi sildāmies saulītē, vai … arī aizejam viņsaulē – kamēr vien sulo bērzi, daudzi no kukaiņiem, tiekdamies pēc saldenā dzēriena, dabū galu kādā traukā. Jāpiebilst, ka kukaiņi itin bieži ieraugāmi ne tikai uz sauszemes vai sulu traukos, bet arī ūdenstilpēs – gan zem ūdens, gan virs ūdens. Tāpat zirnekļi itin bieži nu ir ieraugāmi ne tikai uz sauszemes, bet arī ūdenī.

Attēlā: Citrontauriņa līķis sulas traukā

Gan virs, gan zem ūdens rosās piltuvjzirnekļu dzimtai Agelenidae piederīgie īstie ūdens zirnekļi. Uz ūdens virsmas savu aktivitāti virtuozi demonstrē vairāku dižzirnekļu dzimtai Pisauridae piederīgo sugu pārstāvji. Tomēr vairums aktīvo sīkdzīvnieku pagaidām vēl slēpjas atmirušu lakstaugu biežņā, sūnās, nobirušo lapu klājienā, zem akmeņiem, kritalām un tamlīdzīgās vietās vai koncentrējas zemes virskārtā. Daļa saulainās pēcpusdienās top par barību pļavu ķirzakām, kuras jau pametušas ziemotuves, vai kļūst par kūlas dedzinātāju upuriem.

Attēlā: Kukaiņēdāji mazputniņi rosās mežaudzēs - garastīte

Taču kukaiņēdāju mazputniņu nepārtrauktā rosīšanās mežaudzēs vēsta, ka nelieli radījumi ievērojamā daudzumā atrodami arī zem koku mizas plēksnītēm, stumbru spraugās vai ķērpjos. Siltuma aplaimotos meteoroloģiskajos apstākļos visai parasta „parādība” ir augsnes virskārtā lodājošas sliekas – nozīmīga mežacūku, jenotsuņu, āpšu barības papilddeva un, protams, daudzu vietējo un caurceļojošo gājputnu ēdiens.