2014

Mežaudzēm uzbrūk priežu rūsganā zāģlapsene

 Nopietnus bojājumu draudus šajā un tuvākajos gados Latvijas mežaudzēm varētu radīt priežu rūsganās zāģlapsenes, kuru populācija pašreiz atrodas straujas savairošanās stadijā.

2013. gadā AS „Latvijas valsts meži” sadarbībā ar mežzinātnes institūtu „Silava” ir veikusi vairāku meža kaitēkļu sugu monitoringu, lai prognozētu, kuras no tām potenciāli varētu radīt mežaudžu bojājumus.

Vislielākos draudus Latvijas mežaudzēm tuvākajos gados varētu radīt priežu rūsganā zāģlapsene (Neodiprion sertifer), kas ir tradicionāls jaunaudžu kaitēklis, bet savas savairošanās laikā bojā visa vecuma priežu audzes. 2013. gadā šis kaitēklis tika atrasts jau pieaugušo priežu vainagos. To olas ziemo uz skujām, no kurām maija vidū šķiļas kāpuri un barojas ar iepriekšējo gadu skujām.

Attēlā: Rūsganās zāģlapsenes kāpuri grauž skujas

Stāsta Indulis Brauners, AS „Latvijas valsts meži” meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs: „Kāpuri uzturas kolonijās, graužot iepriekšējo gadu skujas. Kad uz zara skujas noēstas, tie pārvietojas uz nākamo zaru. Masveida savairošanās gadījumos kāpuri var apvienoties sevišķi lielās kolonijās, tādējādi nodrošinot savu kolektīvo aizsardzību. Kāpuri briesmu gadījumā atliec galvas un izdala lipīgu šķidrumu, kas atbaida to dabīgos ienaidniekus – skudras. Izdalītais šķidrums liek skudrām ilgi un dikti tīrīties, tādēļ otrreiz šiem kāpuriem tās vairs netuvosies. Priedes pacieš vienreizēju pilnīgu atskujošanu, bet, ja tas notiek divas reizes pēc kārtas, mežsaimniekiem jāsāk uztraukties, jo pie labvēlīgu apstākļu sakritības šīs mežaudzes var sākt bojāt stumbru kaitēkļi (mizgrauži), izsaucot koku bojāeju. Priežu rūsganajai zāģlapsenei sekojam jau kopš 2011. gada un informācija liecina, ka lielākā sastopamība varētu būt iespējama vietās, kur notika iepriekšējā priežu rūsganās zāģlapsenes masu savairošanās – Valkas un Zlēku apkārtnē. Skujgrauzēju kaitēkļu bojājumu mazināšanas nolūkā, esam apzinājuši bojājumu riskam pakļautās mežaudzes un tajās mērķtiecīgi izvietojam būrus, putnu piesaistīšanai.”

Attēlā: Rūsganās zāģlapsenes kāpura "apsēsts" priedes zars

Savukārt, ja šī vasara, kā sola meteorologi, būs silta un gara, var savairoties arī bīstamais meža kaitēklis galotņu sešzobu mizgrauzis (Ips acuminatus), kas Latvijā ir visai labi pazīstams. Šīs sugas agresivitāti ietekmē klimata izmaiņas, radot iespēju gada laikā attīstīt divas pēcnācēju paaudzes. Galotņu sešzobu mizgrauzis pamatā iecienījis lauztu koku zarus un galotnes, tajā skaitā arī priežu ciršanas atliekas. Otrā paaudze ir sevišķi agresīva, radot mežaudžu bojājumus, invadējot dzīvotspējīgo koku stumbrus, un izsaucot koku atmiršanu.

Citu sugu meža kaitēkļu draudi šobrīd nav izteikti – piemēram, priežu sprīžotāja (Bupalus piniarius) savairošanos nobremzēja starpsugu konkurence – tajā „uzvarēja” priežu rūsganā zāģlapsene, pirmā mežaudzē noēdot koku skujas. Savukārt Latvijai salīdzinoši jauno, meža ekosistēmai agresīvo kaitēkļu sugu – ozolu mūķeni (Lymantria dispar) šobrīd pēta „Silava” zinātnieki, lai izprastu tās uzvedību un vairošanos ietekmējošos faktorus Latvijā.

Foto: Jānis Brauns

Informāciju sagatavoja LVM Komunikācijas daļa, tālr. 67805432