Arvien pamanāmāki kļūst tauriņi – raibeņi, citrontauriņi, dažādi naktstauriņi, daži no tiem jau marta sākumā bija paguvuši iesildīt spārnus. Uzmanīgi skatoties, var ieraudzīt arī kādu lēnīgu vaboli, itin bieži – dažādus divspārņus – mušas, odus, no kuriem uzkrītošākie ir sniegodiņi, kas sijājas gaisa dejās.
Attēlā: Sijājas sniega odi
Aktīvas kļuvušas arī skudras, bet no ziemas atmiguši daudzi zirnekļveidīgie – zirnekļi, ērces, var palaimēties atrast virszemē izlīdušas sliekas.
Attēlā: Zied zalktene
No augiem aukstumizturību apliecina lazdas, kas atvērušas savus miniatūros, košos sievišķos ziediņus. Ne mazāk glītiem, lielākiem ziediem zied zalktenes. Vietām uzziedēt pamanās kāda māllēpe. Ļoti daudzās vietās savus košos augļķermeņu kausiņus demonstrē agrākās ēdamās sēnes agrenes. Sulo bērzi, bet daudziem vītoliem un kārkliem briest pūpoli.
Attēlā: Māllēpes zieds
Zīdītāji vēl ziemas tērpos – nav nomainījuši apmatojumu. Pēdas liecina, ka ļoti aktīvi ir āpši, arī jenotsuņi vairs nesnauž ziemas migās. Eži un susuri gan vēl nav modušies no ziemas guļas. Staltbriežu tēviņiem turpinās ragu mešanas periods. Meža caunām – māņu riests. Beigām tuvojas lapsu „mīlas” periods, tikmēr vāveres jau atradušas sev „otrās pusītes” un briest kāzām.