Nupat piedzīvotais ziemas mēģinājums revanšēties par ieilgušo rudeni un pāragri atnākušo pavasari uz kādu laiciņu piebremzēja, taču nepārtrauca gājputnu pavasara migrācijas procesu.
Kopš februāra nogales Latvijā apsildīt knābjus jau paguvuši dažādi mazputniņi – lauku cīrulis, sila cīrulis, sarkanrīklīte, pļavu čipste, pat baltā cielava un melnais erickiņš, mežstrazdi – pelēkais mežstrazds, melnais mežstrazds, dziedātājstrazds, sila strazds, meža balodis, lauku balodis, mājas strazds, tārtiņveidīgie – ķīvīte, sloka, mērkaziņa, dumbrcālis, jūras šņibītis, dzeltenais tārtiņš. Manīts arī zivju gārnis, lielais baltais gārnis, lielais dumpis, jūras krauklis, niedru lija, lauku lija, lauku piekūns, purva piekūns, regulāri tiek novērotas vairāku sugu caurceļojošas zosis un pīles.
Kurzemes dīķi pilni ar ziemeļu gulbju pāriem. Vietām acīs trāpās pat kāds mazais gulbis. Piemērotās vietās, protams, netrūkst arī paugurknābja gulbju.
Attēlā: Ziemeļu gulbji
Nekas neparasts vairs nav putnu „kāzu” balsis. Pat tad, kad meteoroloģiskie apstākļi nešķiet pacilājoši, itin kaismīgi dzied dzilnīši, vairāku sugu zīlītes, vītero mežstrazdi, dūdo baloži, bungo dzeņi. Tiesa, īstais gājputnu atgriešanās „gāziens” un dziedāšanas periods vēl priekšā, tomēr laiks sākt izlikt būrīšus dobumos ligzdojošajiem mazputniņiem.
Pašlaik putnu jomā vērojams zināms sajaukums – vienlaikus un vienkopus var izdoties ieraudzīt, izdzirdēt gan vietējos ziemotājus, gan pie mums ziemojošos ieceļotājus, kas vēl nav devušies prom, gan arī caurlidotājus gājputnus, kas te pa ceļam atpūšas, un vēl arī mājās jau atlidojušos pie mums ligzdojošos gājputnus.
Interesanti, ka Latvijai cauri lidojošo dzērvju apjoms vēl pat nav sasniedzis kulmināciju, bet vairoties noskaņotie šīs sugas putni pie mums vietām sākuši darināt pamatus perēkļiem. Tikmēr ligzdošanas sezona jau rit kraukļiem, riekstrožiem, jūras ērgļiem, meža pūcēm, bikšainajiem apogiem. Mazuļu auklēšanai gatavojas arī urālpūces un priežu krustknābji.