2013

LAI DZĒRVENES NOGATAVOJAS!

Visi ogotāji vienā balsī apstiprina, ka šogad ir īpaši bagāta brūkleņu raža, tādas nav bijis vismaz piecus pēdējos gadus. Un brūklenes vēl var lasīt un lasīt.

Jau pavasarī neparasti bagātīgā brūkleņu ziedēšana viesa cerības, ka brūkleņu būs daudz. To pareģoja arī AS „Latvijas valsts meži” vides speciālisti, kuri daudz laika pavada mežā. Dienvidkurzemes reģiona vides plānošanas speciāliste Solvita Reine, kura, apsekojot medņu riestu vietas, ievērojusi neparasti bagātīgu brūkleņu ziedēšanu, ogu vietas pārbaudīja arī vasaras beigās. Jā, ogu ir daudz, taču ilgais sausuma periods Kurzemes pusē ieviesis dažas korekcijas – sausākajās un saulainākajās vietās brūklenes ir sīkas. Ziemeļkurzemes reģiona vides plānošanas speciāliste Aija Ārgale novērojusi, ka šogad tieši koptajās mežu audzēs, kur veiktas kopšanas un izlases cirtes, kā arī desmitgadīgās jaunaudzēs brūklenes ir īpaši veselīgas un lielas. Un ogotāju pilni meži, jo pa jaunajiem, labajiem meža ceļiem var iebraukt arī dziļi mežā.

Vidusdaugavas vides plānošanas speciāliste Guna Baltiņa novērojusi, ka brūklenes īpaši sārtas priežu jaunaudzēs, kur iespīd saule, bet vislielākās tās ir purva malā.

Vidzemes un Latgales pusē situācija ir līdzīga. Rietumvidzemes Mežsaimnieciskās plānošanas reģiona vadītāja Gunta Krastiņa aicina meklēt mitrākas vietas, tur brūklenes ir lielākas.

Arī dzērvenes sāk sārtoties, kaut gan sāni tām vēl balti un pašas ogas cietas. Daudzi dzērveņu lasītāji jau ir bijuši purvā, lasa pusgatavās ogas un nes tās mājās gatavināties, pat neiedomājoties, cik nepareizi tas ir, jo vērtīgā hipūrskābe dzērvenēs izveidojas tikai tad, ja tām ļauj nogatavoties purvā, nevis mājās uz segas.

Dzērveņu šogad būs daudz, nesteidzieties nolasīt pusgatavas ogas, jo tad tās nebūs tik vērtīgas!

Dzērvenes un brūklenes zaļajā aptieciņā

Dzērvenes ir vienas no visvērtīgākajām meža ogām. Jau tas vien, ka tās, nekonservējot un nevārot, var uzglabāt mēnešiem ilgi, norāda, ka ogas satur vielas, kas nomāc dažādas sēnītes un citas sīkbūtnes.

Dzērvenes spēks slēpjas ne tikai ar fitoncīdu, benzoskābes un citu organisko skābju aktivitātē, bet arī C, B grupas un PP vitamīnu un mikroelementu kālija, joda un magnija iedarbībā. Dzērvenēs mītošie vitamīni un mikroelementi paaugstina organisma spēju saglabāt veselību, uzlabo nervu darbību, āda kļūst sārtāka, mati spožāki, nagi stiprāki, asinsvadi elastīgāki.

 Pateicoties dzērveņu urīndzenošām īpašībām, tiek samazināts asinsspiediens, turklāt šis diurētiskais līdzeklis neizvada no organisma kāliju. Tas ir svarīgi, ja ir sirds mazspējas radītās tūskas. Dzērvenes ir labs līdzeklis cīņā pret mazasinību. Tiesa, pat tāda vērtīga oga kā dzērvene lielos daudzumos nav ieteicama nieru slimniekiem un tad, ja ir palielināts skābes daudzums kuņģī un kuņģa iekaisums.

Skaistumkopšanā dzērvenes izmanto ādas balināšanā, tās palīdz cīņā pret pinnēm.

 Brūklenes ir vērtīgs cukuru, organisko skābju, bioloģiski aktīvo vielu un minerālvielu avots. Ogās ir pektīnvielas, miecvielas, karotīns, E vitamīns un B grupas vitamīni. Tautas medicīnā kopš seniem laikiem brūklenes un jo īpaši brūkleņu lapas izmanto kā antiseptisku, pretiekaisuma, urīndzinēju, sviedrēšanas līdzekli.

Lapu un ogu tēja ārstē ne tikai klepu un bronhītu, bet arī reimatismu un nervozitāti.