2013

MEŽA ZVĒRU GAIDĪBU ĪPATNĪBAS

Daudzu, bet ne visu, sugu zīdītājiem ir raksturīga „pilnā rūpju forma” par saviem pēcnācējiem – tie kārtējo vairošanās procesu sāk ar iespējami labākā partnera izvēli un beidz ar pieaugušu jeb dzimumgatavību sasniegušu pēcnācēju izvadīšanu, nereti pat izdzīšanu patstāvīgā dzīvē. Pa vidu visam – gādība par atvasēm embrionālajā attīstības periodā jeb grūsnības laikā, pēcembrionālajā jeb zīdīšanas un juvenīlajā periodā.

Sugas turpināšanas cikls sākas ar riesta kaislībām un apaugļošanos, kam seko grūsnība. Cik ilgs ir zvēru embrionālās attīstības periods – tas neapšaubāmi ir atkarīgs no sugas. Piemēram, augumā mazākā plēsēju kārtas pārstāve, sermuļu dzimtai piederīgā zebiekste dzemdē bērnus jau pēc piecu nedēļu ilgas gaidīšanas. Tikmēr lielākajiem sermuļveidīgajiem zvēriem – āpšiem no apaugļošanās brīža līdz mazuļu piedzimšanai aizrit apmēram deviņi mēneši. Mazie āpsēni piedzimst februāra beigās vai martā, un jau pēc diviem-trīs mēnešiem viņu māte ir atkal gatava gādāt bērnus – tos, kuri pasaulē nāks nākamās ziemas nogalē. Interesanti, ka grūsnība āpšu mammai tik ilga ir tādēļ, ka rudenī un ziemā visai krietnu laiku dīgļu augšana un attīstība mātes ķermenī nenotiek – zinātniski to sauc par garu latento jeb apslēpto periodu, kura laikā dīgļu attīstība ir pārtraukta. Tādējādi āpšu mammu kopējais grūsnības laiks nesakrīt ar embriju patieso attīstības ilgumu.

Līdzīgi notiek arī caunām – drīz vien pēc apaugļošanas iestājas latentais periods. Caunām riesta laiks ir jūnija beigās, jūlijā, bet dīgļu attīstība caunu ķermenī pa īstam sākas tikai februāra nogalē, marta sākumā. Mazuļi caunenēm piedzimst nākamajā pavasarī – martā vai aprīlī.

Savukārt nevienam no Latvijas suņveidīgajiem plēsoņām nav latentā perioda, un grūsnības ilgums visām trim sugām ir līdzīgs – vilcenei tas rit mazliet ilgāk par diviem mēnešiem (62-64 dienas), jenotsuņa mātītei apmēram tikpat – 58-63 dienas, bet lapsai – 49-58 dienas. Savukārt lūsenei mātes cerībās jānostaigā apmēram 70 dienas. No pārnadžiem visilgākais grūsnības laiks jāiztur šīs kārtas augumā mazāko pārstāvju – stirnu mātītēm, kuru grūsnības laiks ir desmit mēneši. Ja salīdzina ar miesās dižākiem sistemātiskajiem radiem – tas ir ilgs laiks, jo kopējais mātes cerībās pavadāmais laiks stirnām nesakrīt ar augļu patieso attīstības ilgumu. No apaugļošanas brīža vasarā līdz oktobrim vai novembrim ir latentais periods. Tikmēr staltbriežu un aļņu embrionālajā attīstībā pārtraukuma nav – šo sugu mātītes dzemdē apmēram pēc astoņu mēnešu gaidīšanas.

Ievērojami mazāk jāciešas meža cūkām – tās pēcnācējus savā ķermenī nēsā vidēji trīs mēnešus, trīs nedēļas un trīs dienas. Savukārt pelēko zaķu mātītēm daba devusi īpašu pielāgojumu – spēju sākt nākamo meklēšanos, pirms vēl piedzimuši iepriekšējā reizē ieņemtie bērni. Gadās pat tā, ka vienā zaķenes dzemdes ragā atrodas jau gandrīz nobrieduši augļi, kamēr otrā tikko sāk attīstīties nākamā metiena embriji. Tādējādi zaķi iemanās sarūpēt 2-3 metienus gadā. Kārtējo zaķu pulciņu māte laiž pasaulē apmēram sešas nedēļas pēc pārošanās.

Vāveru mammas arī var apbērnoties vairāk nekā vienu reizi sezonā, taču nākamos bērnus gādā tikai tad, kad pavisam atbrīvojušās no iepriekšējiem. Viņām grūsnības laiks ir vidēji 38 dienas. Abu sugu ežu mammas parasti iztiek ar vienu apbērnošanās reizi sezonā, tomēr īpaši labvēlīgos apstākļos daža pamanās sarūpēt un izlolot arī otru metienu. Ežu mātītes grūsnība ilgst apmēram pusotru mēnesi.

Savdabīgi par gēnu saglabāšanu rūpējas dažu sugu sikspārņi. Piemēram, bieži sastopamā garausainā sikspārņa mamma savu vienīgo bērnu pasaulē laiž jūnijā – trīs mēnešus pēc apaugļošanās, kas notikusi aprīlī. It kā – nekas īpašs, ja vien ne fakts, ka šie zvēri pārojas rudenī vai ziemā, reizēm tēviņi mīlējas pat ar ziemas miegā guļošām mātītēm. Tas nozīmē, ka apsēklošana notiek rudenī vai ziemā, bet apaugļošanās – pavasarī. Spermatozoīdi, kas tēviņu dzimumdziedzeros nobriest rudenī, nokļuvuši mātītes dzimumceļos, tur „iekonservējas” līdz pavasarim, kad nobriest olšūna, notiek ovulācija un seko dzimumšūnu saplūšana.

Tikpat interesants radījums ir meža sicista, kas izceļas ar mazajiem grauzējiem neraksturīgi garu grūsnību – četras līdz piecas nedēļas. Salīdzinājumam – susuru atvases pasaulē nāk pēc vidēji 25 dienu ilgas grūsnības.