2013

MEŽA BIEZOKNĪ, ALĀS UN MIDZEŅOS AUG ZVĒRU MAZUĻI

Zīdītāji, kas dzemdē bezpalīdzīgus mazuļus, pirms apbērnošanās veido midzeņus. Īsteni alu iemītnieki ir ļoti vaislīgie zvēri – jenotsuņi, tie dzemdētavas un bērnistabas ierīko pazemē. Katru gadu mātei piedzimst vidēji 6-7 kucēni, atsevišķos gadījumos var nākt pasaulē pat sešpadsmit mazuļi. Jenotsuņu mātei dzimst bezpalīdzīgi, tikai 89 gramus smagi, kusli, akli un kurli bērniņi.

Arī lapsu neattīstītie pēcnācēji pasaulē nāk pazemē – kādā āpšu pamestā, retāk arī pašu raktā alā. To skaits metienā ir 4-6, var būt arī vairāk, un katra jaundzimušā svars ir apmēram 90 grami. Savukārt vilcene jau laikus ierīko mājīgu midzeni – visbiežāk kādā padziļinātā iedobē zem krituša koka vai citu dzīvnieku izveidotā alā. Vilku mamma pasaulē laiž vidēji 400 gramus smagus mazuļus, un metienā visbiežāk ir 4-6 kucēni.

Pazemes midzenī, sarežģītā alu labirintā divus-trīs, reizēm pat vairāk bērnus dzemdē āpsene. Tikmēr ūdenstilpju krastu alās apbērnojas ūdeles un ūdri – viņu mazuļi, tāpat kā citi sermuļveidīgie, ir mazi, kusli, nevarīgi, bez apmatojuma, arī kurli un akli. Ūdru mātei vienā metienā parasti nav vairāk par 3 bērniem, tomēr var gadīties, ka piedzimst tikai divi vai tieši otrādi – pat pieci mazuļi. Ūdelei dzimst 4-5 bērni vienā metienā, bet caunu māte 3-4 mazuļu lološanai ierīko midzeni kāda koka dobumā vai pasaknē, nereti vecā vāveres vai lielāka putna ligzdā, alā.

Zebiekste pasaulē laiž četrus-septiņus pundurīšus, par kuriem pašaizliedzīgi rūpējas vismaz līdz vasaras vidum. Pēc tam daža zebiekste savus lolojumus padzen, jo gatavojas kļūt par māti otro reizi sezonā.

Lūšu mazuļi dzimst biezā mežaudzē, labi apslēptā, sūnām izklātā midzenī, kas iekārtots neapdzīvotā āpšu, lapsu alā, kāda liela koka dobumā vai arī zem kādas kritalas saknes. Lūšu mamma pasaulē laiž 2-3, retumis arī četrus aklus kaķēnus.

Midzeņus darina arī vāveres, ežu mātes un peļveidīgie grauzēji. Vāveres ligzdā piedzimst 4-5, dažreiz arī vairāk bezpalīdzīgi jaundzimušie, tomēr vāveru mazuļi ātri aug un attīstās. Tiklīdz vāveru mātīte ir atbrīvojusies no rūpēm par iepriekšējiem bērniem, tai pašā sezonā steidz gādāt nākamos. Ežu mātei piedzimst 4-6 apmēram 12 gramus smagi, kusli ežuki.

Visvaislīgākie zīdītāji ir peļveidīgie grauzēji – īpaši tie, kuri ietilpst citu dzīvnieku „ēdienkartē”, jo viņiem paredzētais, galvenais dabas uzdevums ir nodrošināt ar barību daudzu sugu dzīvniekus. Vairums peļveidīgo mātīšu siltajā sezonā pagūst apbērnoties 3-4 reizes, vienā metienā laižot pasaulē 4-6 bērnus. Pat augumā lielākajai strupastei ondatrai vienā vasarā ir vismaz divi metieni, bet katrā no tiem – vismaz 6-7 mazuļi.

Starp augumā nelielajiem zīdītājiem salīdzinoši mazproduktīvi ir sikspārņi – neviena no Latvijā mītošajām sikspārņu sugām vairošanas cikla laikā nerada vairāk par diviem pēcnācējiem.

Interesanti, ka vairums no tām mātēm, kuras laiž pasaulē neattīstītus mazuļus, nepieciešamības gadījumā tos pārvieto – aizved vai, saņemot aiz galvas, vidukļa vai muguras ādas, aiznes uz drošāku vietu. Tā dara lielākā daļa plēsīgo zīdītāju, daļa grauzēju, ciršļi. Tikmēr attīstītie mazuļi paši seko mātēm. Pretēji visai izplatītajam uzskatam, starp zvēru mammām nav daudz tādu, kuras riskētu ar savu dzīvību bērnu dēļ, ja pēcnācēji ir jāaizstāv no cilvēka. Loģiski – kāda jēga upurēt māti, ja bez viņas bērni tāpat aizietu bojā? Savukārt, ja māte izdzīvo, viņai atkal var būt mazuļi.