07 • 01 • 2013

TUMŠĀ MIERA MĒNESĪ - DECEMBRĪ

Aizvadīts decembris – viens no gada neaktīvākajiem periodiem Latvijas dabā un mežos. Visapkārt kluss tukšums – augi ziemo, lielākā daļa sauszemes dzīvnieku devušies pie miera, vien daži aukstumizturīgie nakts kustoņi bauda cilvēkiem netīkamo drūmo laiku.

Augu dzīvē nenotiek pilnīgi nekādas redzamas pārmaiņas – tie, pārtraukuši dzīvības procesus, tagad ziemo dažādās attīstības stadijās. Zaļuma gan netrūkst – gan salā, gan atkusnī allaž koši ir ziemzaļie augi – brūklenes, ziemcietes, andromedas, virši, miltenes, sārtenes, staipekņi, sūnactiņas, kumeļpēdas un vēl citi, tostarp arī retie āmuļi. Un joprojām koši ir mūžzaļie skujkoki – kadiķi, priedes, egles. Tomēr zaļums ir tikai ārējs – gan šo, gan pārējo augu dzīve ir apstājusies, bet nav beigusies – tikai iekonservējusies līdz pavasarim.

 

Anabiozes stāvoklī, kad dzīvības procesi organismā ir pilnīgi pārtraukti, taču vienlaikus atjaunojami, šobrīd atrodas lielākā daļa sauszemes dzīvnieku – pie miera devušies visi abinieki un rāpuļi, gandrīz visi virszemes bezmugurkaulnieki, ļoti daudzi zemūdens bezmugurkaulnieki. Īstā ziemas miegā iegrimuši eži, susuri un sicistas, bet dziļā snaudā šņākuļo uz dienvidiem neaizlidojušie sikspārņi, atkusnī nepamodušies āpši un jenotsuņi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tomēr ir arī daži laimīgie, kas šobrīd jūtas īpaši labi – dažiem aukstumizturīgajiem nakts kustoņiem (zvēriem, putniem) diennakts tumšajā laikā ir daudz vaļas barības gādāšanai. Tikmēr visiem gaismas prasīgajiem dzīvniekiem nākas būt ļoti rosīgiem – kuņģa piepildīšanai laika ir pavisam maz, arī apstākļi šim darbiņam ne vienmēr ir piemēroti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aktīvi dzīvojošu sauszemes virszemes bezmugurkaulnieku ir ļoti maz, tādēļ uz siltajām zemēm neaizlidojušajiem putniem-kukaiņēdājiem un dažu sugu zvēriem (vāverēm, klaidoņpelēm) nākas rosīties daudz čaklāk un mainīt ēdienkarti, tajā iekļaujot gandrīz tikai augu valsts barību – sēklas. Tiesa gan, atkusnis „izcēla” no slēptuves kādu kukaini, zirnekli vai nāves vēl neskartu māņzirnekli, tomēr no tik neliela daudzuma pat našķa tiesai nesanāca.