2012

MEŽA DZĪVNIEKI MAINA KAŽOKUS

Latvija atrodas boreālajā klimata reģionā ar izteiktām temperatūras svārstībām dažādos gadalaikos. Lai pielāgotos šīm izmaiņām, meža dzīvnieki maina savu kažoka apmatojumu.

Dzīvnieki apmatojumu maina divas reizes gadā – rudenī un pavasarī. Tuvojoties ziemas periodam, tiek nomainīti gan garie akota mati, gan pavilna. Īpaši blīva ir pavilna, kas galvenokārt nodrošina ķermeņa siltuma izolāciju. Savukārt, akota mati pasargā pavilnu no mehāniskas un ūdens ietekmes. Apmatojuma maiņa sākas agrā rudenī (oktobrī) un beidzas aptuveni novembrī. Parasti zīdītājdzīvnieku ziemas un vasaras apmatojuma krāsa ievērojami neatšķiras – piemēram, stirnas un staltbrieži rūsgano vasaras apmatojumu nomaina uz pelēcīgi brūnu ziemas apmatojumu. Meža cūku, aļņu un plēsīgo dzīvnieku apmatojuma krāsa dažādos gadalaikos nemainās, taču ziemas periodā izaug bieza pavilna.

Atsevišķi zīdītājdzīvnieki, iestājoties ziemai, uzaudzē ne tikai siltu kažoku, bet arī maina tā krāsu. Piemēram, zaķveidīgo kārtas baltie zaķi un plēsēju kārtas sermuļi un zebiekstes ziemā ir spilgti balti, zaķiem melni ir tikai ausu gali, zebiekstēm un sermuļiem – astu gali. Šāda apmatojuma maiņa ir pielāgojums reģionam raksturīgajai sniega segai ziemā. Šie dzīvnieki apdzīvo galvenokārt atklātus biotopus – krūmainas pļavas un purvus, kur tos viegli pamana dabiskie ienaidnieki – citi plēsīgie zīdītājdzīvnieki, vanagi, pūces un ērgļi. Savukārt bezsniega ziemās šie ar balto apmatojumu klātie dzīvnieku kļūst īpaši pamanāmi un apdraudēti. Tā kā baltā apmatojuma maiņa kā ģenētiski iedzimts, ilgstošā evolūcijas procesā izveidojies, pielāgojums notiek katru gadu neatkarīgi no sniega klātbūtnes, klimata pārmaiņas ilgstošā procesā var ietekmēt atsevišķu sugu eksistenci.

Arī putni maina spalva, taču to maiņa, ar atsevišķiem izņēmumiem, nav pielāgojums klimata sezonālajām izmaiņām. Putni spalvas maina pakāpeniski, parasti reizi gadā nonēsātās spalvas tiek aizstātas ar jaunām spalvām. Atsevišķas sugas, piemēram, zosveidīgie putni un dzērves, spalvu maiņas laikā (vasarā) zaudē lidspēju. Tāpēc šie putni spalvu maiņai izvēlas klusas un grūti pieejamas, ūdeņiem klātas teritorijas un purvus ar piemērotām barošanās iespējām, šādas spalvu mešanas vietas ir ļoti nozīmīgas un aizsargājamas. Vairāku  sugu putnu tēviņi pavasarī, riesta periodā, ir spilgtāki un krāšņāki nekā neligzdošanas periodā. Piemēram, meža pīles tēviņiem pavasarī ir spīdīgi zaļas galvas un kakli un kastaņbrūnas krūtis, savukārt vasarā, nomainot spalvas, tie kļūst brūni raibi un praktiski nav atšķirami no mātītēm. Atsevišķām sugām ievērojami atšķiras jauno un pieaugušo putnu apspalvojums. Piemēram, visu sugu gulbju jaunie putni ir pelēcīgi brūni, turpretim pieaugušie putni, neatkarīgi no gadalaika, ir spilgti balti. Vienīgā putnu suga Latvijā, kuras apspalvojums ir pielāgojies ziemai raksturīgiem apstākļiem, ir baltirbes. Ziemā tās ir sniegbaltas, turpretim, pavasarī un vasarā – brūni raibas. Baltirbes Latvijā ir uz izzušanas robežas, kas, iespējams, ir izskaidrojams ar sugas areāla atkāpšanos ziemeļu virzienā saistībā ar sniega perioda un sniega segas samazināšanos globālo klimata izmaiņu rezultātā.”

Uģis Bergmanis

AS „Latvijas valsts meži„

Vides eksperts