2012

MEŽOS SKAN GĀJPUTNU ATVADU DZIESMAS

Oktobra vidus ir laiks, kad gandrīz visi no Latvijā ligzdojušajiem gājputniem jau aizceļojuši uz siltākām teritorijām. Tomēr aizceļošanas un caurceļošanas process joprojām turpinās – tieši tagad ir redzamākais un dzirdamākais gājputnu sezonas periods, kad debesīs skan rudens simbolisko migrantu – zosu un dzērvju balsis.

Savvaļas zosu virtenes šķērso Latviju gan dienā, gan naktī – ieklausies! Labvēlīgos laika apstākļos ar neilgiem starplaikiem var sadzirdēt gāgināšanu. Nedaudz retāk kā zosu pulki, tomēr debesīs ir vērojami arī trokšņojošu dzērvju kāši. Tās šur tur redzamas arī uz zemes nelielās grupiņās, vietām pat paprāvos baros atpūšamies un ganāmies. Dzērveņu cienītājiem jāliek aiz auss – purva raža nav jānovāc „pa tīro”, domājot par dzērvēm, jāatstāj kāda oga, ko pavasarī pēc atgriešanās uzknābāt. Interesanti, ka ar tiešu dzērvju līdzdalību dzērvenes izsējas un izplatās, jo, izejot caur dzērvju gremošanas traktu, sārto ogu sēklas nogatavojas dīgšanai.

Parasta „parādība” ir migrējošie mazputniņi – daži no tiem saskarsmē ar cilvēkiem uzvedas ļoti droši, pat pārdroši. Tas tādēļ, ka tie ir caurceļotāji putni, kuru šķiltene atrodas tālu no cilvēku apdzīvotām vietām. Tāpat diezgan daudz ir kļuvis caurceļojošu ūdensputnu, redzami palielinājies arī savvaļas baložu skaits. Var redzēt pa kādam plēsīgam putnam – dominē klijāni un zvirbuļvanagi.

Taču abiniekus un rāpuļus, ja vien īpaši nemeklē, vairs manīt nevar – tie jau ir nolīduši ziemošanas vietās vai uzturas tikai to tuvumā.

Lai arī vairums no bezmugurkaulainajiem dzīvniekiem jau devušies uz laimīgākiem medību laukiem, veiksmīgākie sēņotāji, rūpīgi aplūkojot sēnes, var pārliecināties, ka zem cepurītēm joprojām barojas gliemeži. Sēnēs joprojām dzīvo arī par sēņu tārpiem aplami dēvētie sēņpodiņu un arī sprakšķu kāpuri, bet sēņu augļķermeņos pamatīgus robus izgrauž pieaugušās meža mēslu vaboles.