12 • 09 • 2012
Mežā, viršu ziedēšanas laikā...
Spītējot arvien spēcīgāk jūtamam rudenim, vasara vēl negrib atkāpties. Tikmēr, vērojot gadalaiku cīņu, Latvijas valsts mežos tuvojas beigām viršu ziedēšanas laiks.Siltajās diennakts stundās joprojām manāmi diezgan daudzi aktīvi tauriņi, vaboles, spāres, divspārņi un plēvspārņi, īpaši saulainās pēcpusdienās netrūkst arī dažādu citu kukaiņu. Kad nelīst stiprs lietus un nepūš brāzmains vējš, mežmalās, pļavās un augļu dārzos visdzirdamākā skaņa ir siseņu čirkstināšana un sienāžu sisināšana. Savukārt tumsā un krēslā pārsvarā dzirdama vienas sugas – parastā dziedātājsienāža sisināšana. Nesnauž arī lidojošie nakts kukaiņi – vakaros redzami sikspārņi.
Neuzkrītoši, bet tomēr mazumā iet gan pieaugušo, gan jauno zirnekļu skaits. Tumšajās diennakts stundās rosās māņzirnekļi, kuriem joprojām aktīvs pārošanās laiks. Savu dzīves sparu vēl nav zaudējuši arī daudzi citi posmkāji – dažādas ērces, kaulenes, mitrenes.
Azartiskākajiem meklētājiem bez grūtībām piemērotās vietās izdosies atrast gliemjus, bieži sastopami arī abinieki, rāpuļi un to jaunākie radinieki – šovasar pasaulē nākušie mazie abinieki un rāpulīši. Vairums no tiem šobrīd pat vēl nedomā par došanos uz ziemotavām, taču tie, kuri jau pārvietojas, diemžēl ļoti bieži pakļūst zem transportlīdzekļu riteņiem.
Lai arī vasara nevēlas īsti atkāpties, rudens tuvums ir pārliecinošs. Mežos un citur dabā turpina dzeltēt, sārtoties un brūnēt kokaugu lapas. Tām birstot, meža zemi sedz lapu klājiens – lai arī vēl pašķidrs, tomēr sēņotājiem traucē, slēpjot un maskējot sēnes. Taču īstiem sēņu medniekiem tas nav šķērslis, jo nu atrodamas visu sugu zināmākās ēdamās sēnes. Acu mielošanai sevi krāšņi izrāda indīgās un neēdamās sēnes. Arī ogotāji joprojām var priecāties par melleņu un brūkleņu klājumu, bet, lai baudītu dzērveņu sārtos vaigus, vēl nedaudz jāpagaida.
