Kaut arī Kaņiera ezerā zivju netrūkst, to krājumi regulāri tiek papildināti ar zivju mazuļiem – ik gadu ezerā tiek ielaisti vidēji 400 tūkstoši līdaku kāpuru. Ir novērots, ka efektīvāk ir ielaist ezerā jau paaugušās zivtiņas, nekā to kāpurus, kuru izdzīvošanas spēja ir apdraudēta.
27. jūlijā Kaņiera ezerā kārtējo reizi tika papildināti zivju krājumi. Zivju audzētājs Jānis Priedītis no Rūjas bija apsolījis Kaņierim 2500 jau paaugušos šīvasara līdacēnus, taču visiem klātesošajiem par patīkamu pārsteigumu Kaņieris tika pie otrās vasaras līdaciņām, kuras svēra jau 200–250 gramu.
Veselīgas, apveltītas ar labu ēstgribu, šīs līdaciņas visas izdzīvos, pieņemsies svarā un drīz kļūs par katra makšķernieka sapni.
Cilvēki no laika gala daudz vērības pievērsuši Kaņierim: 1905. gadā izrakta kilometru garā Starpiņupīte, kas savieno ezeru ar jūras līci, uz upītes izveidota slūžu sistēma, kas nodrošina ne tikai ezera līmeni, bet arī jūras zivju nokļūšanu ezerā. Nav brīnums, ka jau kopš seniem laikiem Kaņieris ir bijusi iecienīta makšķernieku un putnu vērotāju vieta. Visbiežāk makšķerētā zivs te ir līdaka (šīgada rekordniece svēra 11 kg), daudzi makšķernieki specializējas Kaņiera līņu ķeršanā, taču arī raudas, ruduļi, brekši, karūsas, sudrabkarūsas un asari vilina makšķerniekus.