2011

Meža nozare Eiropā

Mežu nozares lēmēji izvēles priekšā: UNECE/FAO attīstības perspektīvu izvērtējums apraksta iespējamos Eiropas mežu nākotnes scenārijus.

Eiropieši saista lielas cerības ar saviem mežiem, kam jāatbilst arvien augstākām un bieži vien pretrunīgām vides, sociālajām un saimnieciskajām prasībām. Meža nozares stratēģijas noteicējiem jāraugās, lai vienlīdz lielu uzmanību pievērstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, vajadzībai piesaistīt un uzglabāt oglekli, tam, kā pielāgoties klimata pārmaiņām un uzturēt rekreācijas un atpūtas iespējas, vienlaikus nodrošinot koksni enerģētikai un izejmateriāliem.

II Eiropas meža nozares attīstības perspektīvu izvērtējums (The European Forest Sector Outlook Study II, EFSOS II), kas aptver visas 27 Eiropas Savienības valstis, kā arī Eiropas austrumus un dienvidaustrumus, sniedz priekšstatu par to, kādas sekas uz mežu nākotni radīs stratēģijas izvēle mūsdienās. „Stratēģijas noteicējiem ir jāizdara izvēle. Mēs ticam, ka šis pētījums palīdzēs viņiem izdarīt apzinātu izvēli, kas būs vislabvēlīgākā Eiropas mežu nākotnei,” prezentējot šo dokumentu, teica Paola Deda, UNECE/FAO (ANO Eiropas ekonomikas komisijas / Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas) Mežsaimniecības un koksnes nodaļas vadītāja.

Ja radikāli nemainīsies meža nozares politika vai stratēģija, meža produktu un no koksnes iegūtās enerģijas patēriņš nemitīgi pieaugs, un palielināsies arī koksnes piedāvājums, lai apmierinātu šo pieprasījumu. Domājams, ka turpinās palielināties mežu platība, kas līdz 2030. gadam pieaugs par 6 % jeb 12 miljoniem hektāru (šī platība ir nedaudz lielāka par Bulgārijas teritoriju). 2030. gadā pieprasījums pēc koksnes būs par 20 % lielāks nekā 2010. gadā, šo palielinājumu radīs galvenokārt enerģētikas nozare, bet mazākā mērā — koksnes izstrādājumu rūpniecības izaugsme. Lai apmierinātu šo pieprasījumu, būs jāpaplašinās visu elementu piedāvājumam, jo īpaši tas attiecas uz ciršanas atliekām.

Mežs ir lielākā oglekļa krātuve uz sauszemes un viens no nedaudzajiem līdzekļiem, ar ko cilvēki var ietekmēt oglekļa piesaistīšanu no atmosfēras. Ir svarīgi aizsargāt šo krātuvi, vienlaikus nodrošinot koksnes piegādi. Kāds ir pareizais līdzsvars starp šiem grūti apvienojamiem mērķiem? EFSOS II atklāts, ka labākā stratēģija ir apvienot meža apsaimniekošanu, kas koncentrējas uz oglekļa uzkrāšanu mežā (garāks aprites cikls un lielāka izlases ciršu proporcija) ar pastāvīgu koksnes plūsmu koksnes izstrādājumiem un enerģijai. Ilgtermiņā tomēr tiks sasniegta meža iespēju robeža oglekļa piesaistīšanā. Tad vienīgais potenciāls tālākam uzlabojumam būs regulāra ciršana, lai saglabātu oglekli nocirstās koksnes produktos un izvairītos no emisijas, aizstājot ar koksni neatjaunojamus materiālus un enerģijas avotus.

Koksne pašlaik ir absolūti lielākais atjaunojamās enerģijas avots Eiropā, un, ja tai ir jāpilda savs uzdevums atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanā, piedāvājumam nākamajos divdesmit gados būtu jāpalielinās gandrīz par 50 %. Lai to sasniegtu, būtu vajadzīga līdz šim nepieredzēta liela apjoma visdažādākās koksnes mobilizācija, kas prasītu nozīmīgus vides, finansiālus un institucionālus resursus. Turklāt 30 milj. m³ koksnes būtu jāieved no citiem reģioniem vai arī lielas lauksaimniecības zemju platības būtu jāatvēl īsa rotācijas cikla jaunaudzēm (tā ir prakse, kad ātraudzīgas koksnes sugas nocērt līdz zemam celmam un tās rada jaunus stumbrus, dzenot atvases).

Savukārt tad, ja meža nozares lēmējiem galvenā prioritāte būtu bioloģiskā daudzveidība, piemēram, atvēlot vairāk zemes dabas aizsardzībai un mainot meža apsaimniekošanas metodes, lai tās būtu labvēlīgākas bioloģiskajai daudzveidībai, tad koksnes daudzums no Eiropas mežiem 2030. gadā būtu par 12 % mazāks nekā pašlaik. Tas liktu samazināt koksnes produktu un enerģijas patēriņu un/vai palielināt importu no citiem reģioniem, un/vai intensificēt koksnes izmantošanu no citiem avotiem, piemēram, ainavu veidošanas pasākumos iegūto koksni, koksni no apmežotām zemēm un īsā rotācijas cikla jaunaudzēm.

EFSOS II arī mēģināts iztēloties sekas, kādas varētu radīt novatoriskāka pieeja izstrādjumu dizainam, piegādei un tirdzniecībai, kā arī meža apsaimniekošanai. Inovācijas varētu radīt, aizstāvēt vai paplašināt tirgu, radīt jaunas iespējas (piemēram, tā sauktās bioloģiskās pārstrādes rūpnīcas, kurās no koksnes ražo dažādas organiskas ķīmiskas vielas), samazināt izmaksas un palielināt rentabilitāti. Arī meža apsaimniekošanā vajadzīgas novatoriskas metodes, piemēram, maksājot par ekosistēmas pakalpojumiem.

Saskaņā ar EFSOS II secinājumiem Eiropa ir un visos scenārijos arī paliks koksnes un meža produktu eksportētāja. Prognozes rāda arī to, ka meža produktu un koksnes cenas visu laiku pakāpeniski palielināsies, ko noteiks tas, ka pasaulē palielināsies pieprasījums un pieaugs koksnes deficīts citos reģionos. Pastāv arī iespējas attīstīt koksnes izmantošanu no ciršanas atliekām, no apmežotajām zemēm un no ainavu veidošanas cirtēm (koki no pilsētām un autoceļu trasēm). Šiem avotiem ir potenciāls palielināties par 50 %, samazinot atkritumu utilizācijas problēmu sabiedrībai kopumā.

Šis pētījums pieejams tīmekļa vietnē: http://live.unece.org/forests/outlook/welcome.html

Tomass Kotovičs

LVM Komunikācijas daļas vadītājs