2011

Cīņā ar kaitēkļiem izmantos dabas procesus

Vangažu – Garkalnes mežos aptuveni 2000 ha platībā savairojies koku kaitēklis – Egļu mūķene (Lymantria monacha). Egļu mūķenes kāpuri pirmajā masveida savairošanās gadā noēd kokiem skujas un nākamajā gadā, kad barības krājumi stipri ierobežoti, kaitēklis bieži izvēlas citas, iepriekš nebojātas audzes.

Šāda situācija rodas tāpēc, ka tauriņi, kas izlidos augustā, olu dēšanai izvēlēsies mazāk bojātas, vai nebojātas audzes, nodrošinot jaunajai kāpuru paaudzei, kas šķilsies nākošajā pavasarī, barību- skujas. Egļu mūķenes savairošanās epicentrs atrodas Vidzemes šosejas abās pusēs un šajā vietā var redzēt daudz atskujotu koku. Lai ierobežotu kaitēkļu izplatību, šajos mežos jau ir izvietoti papildu putnu būri, kas piesaistīs šo kukaiņu dabiskos ienaidniekus – putnus. Teritoriju ir iecienījuši gan ogotāji, gan sēņotāji, tāpat šeit atrodas īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā mitinās zaļās vārnas, kā arī blakus atrodas vairākas apdzīvotas vietas. Minēto iemeslu dēļ nekādus ķīmiskos preparātus izmantot nav paredzēts.

AS „Latvijas valsts meži”(LVM) meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Indulis Brauners: „Patlaban vairākums egļu mūķenes kāpuru ir izauguši un gatavi iekūņoties. Tuvākajā laikā tie pārvērtīsies tauriņos, tad ar tiem intensīvi sāks mieloties putni, kā arī liekam cerības uz parazītiskajiem kukaiņiem un slimībām, kas turpmāk varētu retināt nākamās paaudzes kaitēkļa kāpuru rindas.

Pētījumi liecina, ka priede šādu atskujojumu pacieš divus gadus pēc kārtas, tāpēc pēc kāda laika šādiem it kā kaltušiem kokiem parādīsies skujas. Šī iemesla dēļ, koku masveida bojāeja netiek gaidīta. Par šo faktu mēs esam pārliecinājušies pēc cita kaitēkļa – Priežu rūsganās zāģlapsenes – masveida savairošanās 2005.  – 2007. gadā Strenču un Ventspils apkārtnē. Tiek prognozēts, ka savairošanās uzliesmojums apsīks viena līdz divu gadu laikā, vairumam bojāto koku saglabājot dzīvotspēju.”

Egļu mūķene nenoniecina arī lapu kokus, bet pēc lielā vēja daļa kāpuru ir nokrituši uz zemes un ķērušies pie mellenājiem.”

LVM kopā ar zinātniekiem seko līdzi notikumu gaitai šajās teritorijās, veicot bojājuma izplatības monitoringu un cita veida izpēti.

  

 

Tomass Kotovičs,

LVM Komunikācijas daļas vadītājs

Tālr. 67805432