Divdesmitā decembra rīts atnāca drūms un nemīlīgs, vēl tā īsti nebija aizsteigušies projām lielie vēji un arī sīkais, aukstais lietutiņš laiku pa laikam lika sevi manīt. Tajā rītā arī Kaņierī vēl pūta tīri brašs dienvidnieks, bet dienvidu vējš, kā zināms, ir tīri labs copes pavadonis.
Ilardam Sunapam šī diena bija tāda pabrīvāka. Viņš nolēma ņemt rokās tik iemīļoto spiningu, lai vēl pirms ledus sezonas ar to noķertu kādu zaļsvārci. Metiens sekoja metienam, vējš stindzināja pirkstus, bet ņēmiena kā nebija, tā nebija. Kad Ilards jau bija zaudējis visas cerības uz lomu un gatavojās irties krastā, viņa raustīto Salmo slaiderīti sakampa kaut kas ievērības cienīgs. Vēl pēc dažām minūtēm laivā spārdījās 6,2 kilogramus smaga līdaka, kas apliecināja, ka lēmums doties makšķerēt bija pareizs, un ģimenei svētku vakariņas garantētas.