2008

Latvijas dzimšanas dienā atcerieties strēlniekus

AS „Latvijas valsts meži” aicina apmeklēt latviešu strēlnieku piemiņas vietas Tīreļpurvā un Ložmetējkalnā. Vietā, kur dzima ideja par neatkarīgas valsts izveidošanu.

Dzejnieks Imants Ziedonis savā grāmatā „Ložmetējkalns” raksta: „Šī vieta un šie notikumi jāzina tāpēc, ka tie sagatavo latviešu tautas pašapziņu savas suverēnas valsts idejai, neatkarības domai. .. Latviešu bataljonu cīņas spējas Tīreļpurvā izrādījās tik ievērojamas, ka pat vācu ķeizars Vilhelms II bija spiests atzīt, ka parādījusies jauna zvaigzne pie Eiropas militārisma debesīm – latviešu strēlnieki.”  

Tīreļpurvs un Ložmetējkalns ir vienas no vislabāk saglabātajām Pirmā pasaules kara piemiņas vietām Eiropā. Pārvietojoties pa 38 km garajiem labi sakārtotajiem ceļiem, nav iespējams apmaldīties, jo katrā krustojumā ir izvietotas norādes uz piemiņas vietām un vēsturiskajiem objektiem. Braucot pa Rotberga stigu, piecu ceļu krustojumā var novietot automašīnas, pat lielu autobusu. Turpat līdzās ir informācijas stends, lapenīte, galdi, soli, ugunskura vieta.

Vietā, kur iesākās Ziemassvētku kaujas, uzstādīta piemiņas zīme – sešus metrus augsts priedes koka zobens, kas simbolizē vācu aizsardzības līniju, kuru pārcirtis latviešu strēlnieku zobens. Uzstādīti piemiņas akmeņi latviešu strēlnieku pulku izejas pozīcijās, piemiņas zīmes frontes pārrāvuma vietās, piemineklis strēlniekiem Ložmetējkalnā. Par asiņainajām cīņām liecina arī Brāļu kapi.

Jelgavas rajona Valgundes pagasta „Mangaļu” mājās atrodas Latvijas kara muzeja filiāle „Ziemassvētku kauju muzejs”. Muzeja teritorijā saglabājušies kara lauka fortifikācijas elementi, blindāža, daļa no „vācu vaļņa”. Šeit tiek piedāvātas arī ekskursijas pa latviešu strēlnieku cīņu vietām. Tālr.7228147, mob.28349259 (filiāles vadītājs D.Dedumietis). Sīkāka informācija http://www.karamuzejs.lv/index.php?id=1&sid=62

Ložmetējkalnā 2005. gadā AS „Latvijas valsts meži” uzcēla skatu torni. Tiem, kuri raizējas par Latvijas mežu izciršanu, varam ieteikt uzkāpt Ložmetējkalna skatu tornī un palūkoties apkārt. Pirms simts gadiem te bija klajš tīrelis, bet tagad, cik vien tālu sniedzas skats, visapkārt meži vien. Lai no torņa saskatītu piemiņas zīmes, nākas izcirst skatu stigas, jo ceļš uz latviešu strēlnieku piemiņas vietu nedrīkst aizaugt.