2008

Svinīgā ceremonijā pasniegtas Meža nozares Gada balva “Zelta čiekurs”

25. janvārī  Rīgas Kongresu namā svinīgā ceremonijā tika pasniegta Gada balva “Zelta čiekurs”, kas ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē.

Meža nozares Gada balvu "Zelta čiekurs" četrās nominācijās – „Par mūža ieguldījumu”, “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību” un “Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā” pasniegs Latvijas augstākās amatpersonas – Mārtiņš Roze, Raimonds Vējonis, Tatjana Koķe u.c. Balvas mērķis ir veicināt meža nozares attīstību un sabiedrisko nozīmīgumu.

Meža nozares Gada balva “Zelta čiekurs” tiek pasniegta jau ceturto gadu un balvas pretendentu vērtēšanu organizē Zemkopības ministrija, un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē eksperti un otrajā - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes vadītā Meža dienu komiteja, kas nosaka laureātus un Gada balvas "Zelta čiekurs" ieguvējus. Nominācijā "Par mūža ieguldījumu" nosaka piecus Gada balvas ieguvējus, pārējās nominācijās – katrā trīs laureātus, no kuriem viens ir Gada balvas ieguvējs.

“ZELTA ČIEKURS” LAUREĀTI

„ZELTA ČIEKURS” NOMINĀCIJA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU

Osvalds Cinītis

Osvalds Cinītis visu savu mūžu strādājis ciešā sasaistē ar mežu. Pēc universitātes beigšanas nozīmēts darbā mežsaimniecībā par meistaru, vēlāk kļuvis par mežzini, kā arī mežsaimniecības direktoru. Darbā Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijā atbildēja par meža atjaunošanu, meža selekciju, meliorācijas un ceļa būves jautājumiem. Līdz pensijai strādājis Vides aizsardzības komitejā un Vides valsts inspekcijā. Osvalds Cinītis darbā bija ļoti enerģisks, mērķtiecīgs un prasīgs pret padotajiem darbiniekiem, iemantojis autoritāti nozares meža speciālistu vidū. Cinīša kungs allaž bijis aktīvs arī sabiedriskajā un kultūras dzīvē, dibinājis meža darbinieku vīru kori “Silvicola” un bijis ilggadīgs tā prezidents.

Jānis Elmārs Rubens

Meža nozarē nostrādājis 55 gadus, darbu sākot kā meža meistars, izaugot līdz mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra pirmajam vietniekam. Viņa vadībā notika būtiska mežsaimniecisko darbu tehnoloģiju modernizēšana un darba organizācijas uzlabošana. Ar savu darbu nozarē iemantojis autoritāti Latvijas meža darbinieku vidū, kā eksperts pazīstams arī kaimiņvalstīs. Šodien mežistrādes attīstības līmenis Latvijā tuvojas Skandināvijas valstu līmenim, kas ir uzskatāms arī par Rubena kunga darba mūža ieguldījuma rezultātu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš bija viens no iniciatoriem izmaiņām meža nozares sistēmā, atdalot valsts funkcijas (likumdošanu, uzraudzību) no saimnieciskajām.

Juris Matīss

1955. gadā beidz Mežsaimniecības fakultāti un sāk strādāt par meža taksatora palīgu. Mežam veltītā darba mūža laikā ar Matīsa kunga tiešu līdzdalību mežu izpētē ieviestas vairākas modernas tehnoloģijas, sākot ar aerofotogrāfiju līdz elektronisko skaitļotāju izmantošanai. Piedalījies mežierīcības projektu, Latvijas aizsargājamo mežu pamatojuma izstrādē un saudzīgas meža izmantošanas nodrošināšanā. Juris Matīss aktīvi līdzdarbojās privāto mežu inventarizācijas noteikumu, kārtības un meža apsaimniekošanas plānu sastādīšanas darbā.

Andrejs Nikuļcevs

Visu 44 gadus ilgo darba mūžu ir veltījis kokrūpniecībai un nozares attīstībai. Strādājis uzņēmumā „Lignums”, „Latvijas Bērzs” par direktoru, kā arī „Latvijas Finieris”, kur Andreja Nikuļceva virsvadībā veikti daudzi tehnoloģiski jauninājumi, kas ļāva sasniegt augstus ražošanas rādītājus.

Aija Fišere

Aija Fišere ir labi pazīstama mežkope un savā darba mūžā ir strādājusi gan par mežziņa palīgu mežsaimniecībā, gan inženieri reģionālās struktūrvienībās, kā arī dažādos amatos nozares ministrijā, vadot visu ar meža apsaimniekošanu saistīto normatīvo aktu izstrādi. Pie Aijas Fišeres padomu regulāri meklē dažādu meža nozares pārstāvji.

„ZELTA ČIEKURS” NOMINĀCIJA PAR IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBAS IZGLĪTOŠANĀ

Jānis Aļļis

Jānis Aļļis sabiedrības izglītošanā darbojas jau vairāk kā 10 gadus. Organizē un vada izglītojošus seminārus meža īpašniekiem, rīko Meža dienu pasākumus, iesaistot skolu jauniešus, ieviešot jaunus, atraktīvus sabiedrības izglītošanas un informēšanas veidus. Vada kokaudzētavu “Zābaki”, kas kļuvusi par vadošo bērzu ietvarstādu ražotāju Latvijā.

Inese Iesmiņa

Inese Iesmiņa 19 gadus strādā pirmsskolas izglītības iestādē „Mežmaliņa”. Pēdējos 6 gadus skolotāja īpaši pievērsusies bērnu apmācībai dabā, iesaistot arī vecākus. Viņa izveidojusi arī ļoti interesantus metodiskos materiālus. Skolotāja ar savu entuziasmu ietekmējusi citus pedagogus – arī viņi tagad māca bērniem pētīt, saskatīt, salīdzināt, izvērtēt un izdzīvot dabu ar visām manām dažādos gadalaikos.

Jānis Ence

Strenču mežniecības mežzinis, kurš lielu daļu sava darba un brīvā laika velta gan bērnu un jauniešu, gan pieaugušo izglītošanai dažādās ar meža nozari un dabas aizsardzību saistītās jomās. Bērni ir iemīļojuši Jāņa Ences organizētās un vadītās ekskursijas uz Sedas dīķiem, kur skatu tornī var vērot putnus. Jānis Ence labprāt stāsta jauniešiem par mežu, organizē un vada ekskursijas, kā arī regulāri sagatavo publikācijas dažādos laikrakstos.

„ZELTA ČIEKURS” NOMINĀCIJA PAR ILGTSPĒJĪGU SAIMNIEKOŠANU

Agris Āboliņš

Par sevi mēdz teikt: „Mežs ir manā dvēselē un mana dvēsele ir mežā”. Meža apsaimniekošanā Agris Āboliņš spēj sabalansēt dabas aizsardzības prasības ar ekonomiskajām interesēm. Sāka apsaimniekot no vectēva mantoto mežu, bet nu Agris Āboliņš rūpējas par 233,2 ha lielu meža īpašumu Ventspils rajonā. Aktīvi darbojies dabas lieguma „Stikla purvi” uzraudzības grupā. 2006.gadā izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu maksājumu atbalstu atjaunojis 25 hektārus vētrā izpostīto mežu.

Juris Jefimovs

Juris Jefimovs sācis savu saimniekošanu, atgūstot vectēva mantojumu – 7,0 hektārus meža. Šobrīd godprātīgi un tālredzīgi rūpējas par 200 hektāru platību. Juri Jefimovu raksturo gan atbildības sajūta par mežu kopumā, gan izpratne par saimniekošanu katrā atsevišķā meža nogabalā. Viņš ar savu darbu un attieksmi pierādījis, ka mežā iespējams saimniekot ekonomiski izdevīgi, vienlaikus saglabājot un veicinot tā daudzveidību un vērtību.

Jānis Vazdiķis

Vada Rīgas meža aģentūru, kā arī aktīvi piedalās meža nozares likumu un likumdošanas aktu izstrādāšanā. Rīgas meža vides sakārtošanā viņš īstenojis vairākus nozīmīgus projektus, viņa darbības laikā labiekārtotas vairākas dabas takas, dabas parki un dabas liegumi. Pēc Jāņa Vazdiķa ierosmes izstrādātas un ieviestas informatīvās zīmes un norādes, kā arī iekārtotas vairākas piemiņas vietas. Viņš atbalsta un piedalās arī dažādu sabiedrību izglītojošu grāmatu, periodisko izdevumu un citu materiālu sagatavošanā un izdošanā, lielu vērību veltījis jaunatnes izglītošanai un vides un meža aizsardzības jautājumiem.

„ZELTA ČIEKURS” NOMINĀCIJA PAR INOVATĪVU UZŅĒMĒJDARBĪBU

SIA „Rairu”

Apliecinājis sevi kā uzticams, profesionāls un uz attīstību vērsts uzņēmums. Investīcijas jaunākajās mežizstrādes mašīnās un tehnoloģijās, darbinieku profesionālā apmācība ir tas, kas raksturo uzņēmuma attīstību. SIA „Rairu” ir lielisks piemērs, kā apvienojot savu pieredzi un zināšanas, izveidot uzņēmumu, kas astoņu gadu laikā ir kļuvis par vienu no lielākajiem un labākajiem mežizstrādes pakalpojumu sniedzējiem a/s „Latvijas valsts meži”.

SIA „Bolderāja Serviss”

Uzņēmums spējis piesaistīt Latvijas dizainerus un mēbeļu konstruktorus, lai veiktu preču sortimentu inovatīvu maiņu, panākot lielu ražoto mēbeļu pieprasījumu vietējā un ārējā tirgū. Uzņēmumā ir ieviesta bezatkritumu tehnoloģija, jo visas koksnes atliekas, kas rodas, izgatavojot pamatprodukciju, tiek izmantotas par izejvielu citu koksnes produktu ražošanai (rotaļlietas, šķelda), un tikai zāģskaidas - siltumenerģijas ražošanai.

SIA „Troja”

Viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem, kas ražo starptautiski pieprasītas rotaļlietas un cita veida produkciju. Šobrīd tas ir kļuvis par vienu no spēcīgākajiem kokapstrādes uzņēmumiem Latvijā. SIA „Troja” sekmīgi sadarbojas ar nozares mācību iestādēm un zinātniski pētnieciskajām institūcijām.

SIA „Nelss”

Viens no lielākajiem Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem, kas jau kopš dibināšanas ir attīstījis modernu, inovatīvu ražošanu. Koksnes produktu tirgū ir līderis koka konstrukcijas materiālu ražošanā. Uzņēmuma attīstībā 2006./2007. gados kopējais investīciju apjoms ir sasniedzis 14 mlj. Ls. Daļa no investīcijām ir piesaistīta no Eiropas strukturālo fondu programmām. Ieguldot jaunajās tehnoloģijās SIA „Nelss” pašreiz ir kļuvis par modernāko kokrūpniecības uzņēmumu, kas strādā izmantojot bezatlikuma tehnoloģijas. Ražošanas process ir pilnībā automatizēts, tādējādi veidojot šo ražotni par vienu no konstrukcijas koksnes ražošanas līderiem Ziemeļeiropā.