2006

Vilis Krūmiņš

(izvirzīja VAS „Latvijas valsts meži”)

Vilis Krūmiņš - akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” (LVM) struktūrvienībā LVM Mežs Austrumvidzemes mežsaimniecībā, Strenču meža iecirkņa vadītāja vietnieks. V.Krūmiņš atbild par savlaicīgu, kvalitatīvu cirsmu sagatavošanu pārdošanai un ierādīšanu mežizstrādātājiem Strenču meža iecirknī. „Viņš vienmēr ir mežā”, tā savu kolēģi raksturo Strenču meža iecirkņa vadītājs Gints Žeigurs. Vilis ir sava darba profesionālis, ar ļoti augstu atbildības sajūtu. Vienmēr atsaucīgs, kolēģi raksturo kā dzīves gudru cilvēku, kura zināšanas meža nozarē un pieredze tiek vērtēta ļoti augstu. Mežs Vilim ir ne tikai darba vieta, kur pavadīti 50 mūža gadi, bet arī vaļasprieks, jo viņš norises dabā un mežā iemūžina fotogrāfijās, no kurām jau izveidots savs meža bilžu arhīvs.Vilis Krūmiņš ir viens no meža takas ”Ko glabā mežs”, kura atrodas Austrumvidzemes mežsaimniecības Strenču meža iecirkņa teritorijā, veidotājiem. Viņš ir apzinājis šajā takā esošos apskates objektus un vērtības, un prot par tām izsmeļoši pastāstīt meža takas apmeklētājiem, tādējādi viņos modinot interesi, izbrīnu un sapratni par mežu. Ar Viļa fotogrāfijām ir izdots buklets par šo taku. Viņam ir vēl kāds vaļasprieks - viņš veido bibliotēku, apkopojot literatūru par meža nozari. Šī bibliotēka ir vispusīga un uzskatāma par vēstures liecinieku, jo tajā ir apkopoti izdevumi, kas stāsta par meža apsaimniekošanu dažādos laikos un vēstures griežos. Darba gaitu laikā Vilis Krūmiņš ir ticis arī apbalvots par savu ieguldīto darbu ar goda rakstiem un piemiņas zīmēm.

Mārtiņš Bičevskis (iesniedza VAS „Latvijas valsts meži”)

Pēc 2005.gada janvāra vētras bija skaidrs, ka vētras seku likvidēšanas nebeigsies ar bojātās koksnes izvākšanu no mežaudzēm, bet gan vēl gaidāma iespējamā stumbra kaitēkļu savairošanās. M. Bičevskis bija tas cilvēks, kas pēc vētras izrādīja lielu iniciatīvu un atsaucību, lai kopīgi ar LVM darbiniekiem laicīgi uzsāktu darbu pie stumbra kaitēkļu savairošanās prognozēšanas un pasākumu izstrādāšanas, lai mazinātu to potenciālos bojājumus. Viņš deva savu intelektuālo ieguldījumu, lai tiktu sagatavots un izdots informatīvs materiāls par egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanas pasākumiem 2005. – 2006.gadiem. M. Bičevskis veica pašaizliedzīgu darbu izglītojot meža apsaimniekotājus un īpašniekus stumbra kaitēkļu bojājumu ierobežošanas pasākumu plānošanā, veikšanā un uzraudzībā. Turpinās darbs, lai gatavotos 2006.gada pavasarim, kad būs tas laiks, lai operatīvi rīkotos un nepieļautu stumbra kaitēkļu savairošanos. M.Bičevskis ir tas cilvēks, kas atrodas šo notikumu centrā analizējot situāciju un sniedzot rekomendācijas rīcībai.

LVM uzskata, ka Mārtiņš Bičevskis ir pelnījis Meža nozares 2005.gada balvu „Par ieguldījumu zinātnē”, jo pateicoties viņa ieguldītajam darbam un zināšanām meža nozarē ir radīti jauni risinājumi meža aizsardzības jomā 2005.gadā.

Zigurds Saliņš

Z.Saliņš (dzimis 1931.gadā), kopš 1954.gada Z.Saliņa darbavieta ir LLU Meža fakultāte. Viņš strādājis par vecāko laborantu, asistentu, vecāko pasniedzēju, docentu, pašlaik Z.Saliņš ir profesors Meža fakultātē. Mežizstrādes jautājumos izskolojis 1826 speciālistus. Tehnisko zinātņu kandidāta grāds iegūts 1967. gadā, 1992.gadā Z.Saliņš ieguvis inženierzinātņu doktora grādu. Kopš 1992. gada ir LLMZA, bet kopš 1997. gada – Ņujorkas ZA loceklis. Kopš 2001. gada Z.Saliņš ir Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks. Profesora zinātniskais darbs saistīts ar mežizstrādes tehnoloģijas un mehanizācijas, meža ekonomikas un meža vēstures pētījumiem, kā arī pētījumiem par meža mašīnu ietekmi uz ekosistēmu.

No 1960. līdz 1970. gadam Z.Saliņa zinātniskais darbs bija saistīts ar kokmateriālu krautuvju izvietojuma un tehnoloģijas pamatošanu Latvijā. Rezultāti izmantoti, būvējot uz rekonstruējot krautuves. Veicot mežizstrādes tehnoloģisko variantu kompleksu novērtējumu un salīdzināšanu laikā no 1973. līdz 1980. gadam, tika noteikts, ka Latvijas apstākļiem nav piemērota līdz tam praktizētā stumbru izstrāde un izvešana uz lejasgala krautuvēm. Tā vietā rekomendēts sortimentu sagatavot cirsmās un izvest tieši uz pārstrādes rūpnīcām. Ieteikumu ieviesa visā Latvijā.

Izstrādātas Latvijas apstākļiem piemērotas cirsmu izstrādes tehnoloģiskās shēmas, strādājot kopšanas un galvenajās cirsmās ar dažādiem tehniskiem līdzekļiem. Noteikta dažādu mežizstrādes mašīnu ekonomiskā efektivitāte un piemērota vietējiem apstākļiem, kā arī pētīta šo mašīnu ietekme uz meža ekosistēmu.

Z.Saliņš sarakstījis ap piecdesmit zinātnisku un populārzinātnisku grāmatu. Profesors Z.Saliņš ir autors vairākām monogrāfijām, daudzām grāmatām, zinātniskajiem rakstiem, mācību metodiskajiem materiāliem un populārzinātniskajiem rakstiem. Viņš veicis 5 izgudrojumus un 2 tehnoloģiju izstrādi. Pēdējo gadu nozīmīgākie darbi – grāmatas „Mežizstrādes tehnoloģija”(1997), „Meža izmantošana Latvijā: vēsture, stāvoklis, perspektīvas” (1999), „Mežs – Latvijas nacionālā bagātība”(2002), „Neparastie atgadījumi mežinieku un mednieku dzīvē” (2005), patlaban Z.Saliņš sācis apkopot meža anekdotes.

Profesors vadījis daudzu disertācijas, pētniecības darbus un  diplomdarbu, kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbu izstrādi.

Aija Zviedre

A.Zviedre (dz.1930.gadā) no 1961. līdz 1991.gadam vadījusi Baltijas meža sēklu staciju. Šīs stacijas darbinieki bija atbildīgi par pasākumiem meža koku selekcijā, meža sēklu ievākšanā, žāvēšanā, uzglabāšanā un izmantošanā Latvijā un Igaunijā.

No 1991. līdz 1995.gadam strādāja par Meža pētīšanas stacijas „Kalsnava” Meža sēklkopības laboratorijas vadītāju.

Aijai Zviedrei ir neskaitāmas publikācijas par meža nozares aktuāliem jautājumiem, t.sk. ar meža zinātni, meža īpašnieku un skolu jaunatnes, sabiedrības izglītošanu saistītas. Ar radošu, profesionālu pieeju uzrakstītas vairākas grāmatas, kā, piemēram, „Iepazīšanās ar mežu”, „Priede”, „Egle”, „Bērzs”, „Ziedēšanas prieks Latvijas mežos un ārēs”, „Koki un krūmi Latvijas mežos un ārēs” u.c.; līdzautors Enciklopēdiskās vārdnīcas izdošanā.

Atzīmējams Aijas Zviedres ieguldījums sabiedriskajā dzīvē - ilgus gadus vadījusi Latvijas Meža darbinieku biedrību, t.sk. organizējusi starptautiskas konferences, kā, piemēram, Baltijas valstu meža darbinieku konferences u.c. Īpašu uzmanību veltot Meža vēsturnieku darbībai.

Aija Zviedre organizē seminārus Meža īpašniekiem gan telpās, gan mežā, piedalās vides izglītības projektos (sadarbībā ar a/s „LVM”, VMD, NVO), aktīvi piedalās skolu jaunatnes izglītošanā par mežu un tā „dzīvi”, kā, piemēram, darbošanās ar mazpulkiem. Piedalās neskaitāmos ar mežu saistītos konkursos, kā, piemēram, konkursa „Uzzini vairāk par mežu” vērtētāja.

Henns Tuherms

H.Tuherms (dz.1939.gadā) ir absolvējis Meža fakultāti, un no 1963. gada strādā par pasniedzēju Kokapstrādes katedrā, kas ir viņa pirmā un vienīgā darba vieta.

1970.gadā ieguvis tehnisko zinātņu kandidāta grādu specializācijā kokapstrādes mašīnas, iekārtas un tehnoloģija, bet 1993.gadā Dr.habil.sc.ing. grādu specializācijā kokapstrāde un kokapstrādes iekārtas, un 1996.gadā Igaunijas Lauksaimniecības universitāte viņam piešķīra mežzinātnes Goda Doktora diplomu.

H.Tuherms darbu sācis kā asistents, bet pateicoties uzņēmībai, neatlaidībai un milzīgajām darba spējām ieguvis habilitētā zinātņu doktora grādu, ir LLU profesors un goda doktors vairāku valstu universitātēs. Pirmos zinātniskos pētījumus uzsācis studiju gados un pētījumi turpinās vairāk nekā četrus gadu desmitus. H.Tuherms prot zinātnes darbā iesaistīt studentus, vada diplomprojektu un disertāciju izstrādi. Zinātniskā darba tematika galvenokārt saistīta ar meža un kokapstrādes nozarēm, risināti tīri praktiski un teorētiski jautājumi, strādāts pie valstiski svarīgām tēmām. Studentu vidē cienīts profesors, iemantojis patiesu cieņu un autoritāti visā Lauksaimniecības universitātē.

Prof. Tuherms ir daudzu grāmatu un zinātnisko darbu autors, viņa padomus uzklausa nozares uzņēmēji un izmanto ikdienas darbā.

Vilis Krūmiņš

(izvirzīja VAS „Latvijas valsts meži”)

Vilis Krūmiņš (dz.1930.gadā) - akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” (LVM) struktūrvienībā LVM Mežs Austrumvidzemes mežsaimniecībā, Strenču meža iecirkņa vadītāja vietnieks. V.Krūmiņš atbild par savlaicīgu, kvalitatīvu cirsmu sagatavošanu pārdošanai un ierādīšanu mežizstrādātājiem Strenču meža iecirknī. „Viņš vienmēr ir mežā”, tā savu kolēģi raksturo Strenču meža iecirkņa vadītājs Gints Žeigurs. Vilis ir sava darba profesionālis, ar ļoti augstu atbildības sajūtu. Vienmēr atsaucīgs, kolēģi raksturo kā dzīves gudru cilvēku, kura zināšanas meža nozarē un pieredze tiek vērtēta ļoti augstu. Mežs Vilim ir ne tikai darba vieta, kur pavadīti 50 mūža gadi, bet arī vaļasprieks, jo viņš norises dabā un mežā iemūžina fotogrāfijās, no kurām jau izveidots savs meža bilžu arhīvs.

Vilis Krūmiņš ir viens no meža takas ”Ko glabā mežs”, kura atrodas Austrumvidzemes mežsaimniecības Strenču meža iecirkņa teritorijā, veidotājiem. Viņš ir apzinājis šajā takā esošos apskates objektus un vērtības, un prot par tām izsmeļoši pastāstīt meža takas apmeklētājiem, tādējādi viņos modinot interesi, izbrīnu un sapratni par mežu. Ar Viļa fotogrāfijām ir izdots buklets par šo taku.

Vilim ir vēl kāds vaļasprieks - viņš veido bibliotēku, apkopojot literatūru par meža nozari. Šī bibliotēka ir vispusīga un uzskatāma par vēstures liecinieku, jo tajā ir apkopoti izdevumi, kas stāsta par meža apsaimniekošanu dažādos laikos un vēstures griežos.

Darba gaitu laikā Vilis Krūmiņš ir ticis arī apbalvots par savu ieguldīto darbu ar goda rakstiem un piemiņas zīmēm.

Edgars Bauers-Bimšteins

Edgars Bauers-Bimšteins (dz.1921.gadā), meža nozarē nostrādājis 45 gadu, tagad lielās egļu audzes priecē ikvienu. No 1951.g. viņš ir uzsācis darbu Dobeles MRS Bikstu mežsaimniecībā par mežsargu „Čegu” apgaitā. Mežsargs visu mūžu strādājis godprātīgi, apzinīgi un bijis paraugs saviem kolēģiem. Kā labs mežkopis viņš nekad nav liedzis padomu arī citiem.

„Čegu” apgaitā tika rīkoti republikas mēroga semināri, kuros kolēģi varēja gūt pieredzi meža atjaunošanā, kopšanā, kopšanas ciršu un citu mežsaimniecisko darbu veikšanā.

E.Baures-Bimšteins veicinājis meža nozares tradīciju pārņemšanu no paaudzes paaudzē – ne tikai viņa dzīvesbiedre ilgus gadus nostrādāja par mežsargu Bikstu mežsaimniecībā, bet arī viņa dēls – Aivars Bimšteins un vedekla – Mārīte Bimšteine ir izvēlējusies darbu meža nozarē, un arī viņa mazdēls - Edgars Laimiņš seko šim piemēram, un ir kļuvis par virsmežzini Dobeles mežsaimniecībā.