2006
15 • 02 • 2006
„Latvijas valsts meži” rūpējas par zivju resursiem Kaņiera ezerā
AS „Latvijas valsts meži” (LVM) ir konstatējusi zivju slāpšanu LVM apsaimniekotajā Kaņiera ezerā, tomēr nepastāv bažas par vērā ņemamu zivju sugu populāciju samazināšanos ezerā, informē struktūrvienības „LVM Rekreācija un medības” direktors Egils Ozols.
Zivju slāpšana ezerā iespējama vairāku apstākļu sakritības dēļ – stiprā sala laikā ļoti seklā ezera virsmu pārklājis ledus, traucējot skābekļa sajaukšanos ūdenī. Turklāt ezera apkārtnes bioģeoloģisko apstākļu dēļ daudzviet ezerā ieplūst sērūdens, kas kopā ar ledu var radīt pastiprinātu zivju slāpšanu atsevišķās ezera vietās. Lai potenciāli bīstamākajās vietās novērstu zivju slāpšanu, LVM nodrošina gaisa iepūšanu ar spiedienu ezera ūdeņos, kas ir daudz efektīvāks veids nekā ātri aizsalstošo āliņģu urbšana.
Ihtiologi skaidro, ka zivju slāpšana aukstās ziemās ezeros un citās ūdenstilpēs ir dabisks process, kas atsevišķos gadījumos var samazināt zivju īpatsvaru. Taču ilgtermiņā tas ūdenstilpēs mītošo zivju sugu populācijas negatīvi neietekmē – jau pēc diviem līdz četriem gadiem pēc slāpšanas ziemām populācijas atjaunojas līdzšinējos apmēros, kādus pieļauj ezera ekoloģijas dabiskā pašregulācija.
„Zivju slāpšana ziemās, kad aizsalst ezeri, ir dabisks un periodisks process, un šajā apstāklī nekas ārkārtējs nav saskatāms, daba jau izsenais ar to pati dažos gados ir tikusi galā, visu līdzsvarojot. Kaņierī šos procesus pastiprina sērūdens izdalīšanās ezerā un tā apkārtnē, no kurienes tas pa upītēm un strautiem ieplūst ezerā. Jāņem vērā, ka gadījumos, kad zivju slāpšana ir masveidīga, palīdzēt nav iespējams nekādi. Ja zivju slāpšana notiek mazos apmēros, var pūst ūdenī gaisu. Āliņģu urbšana ir mazefektīva, jo tie ātri aizsalst, turkāt uz tādas platības ūdenstilpi kā Kaņiera ezers būtu nepieciešams tūkstošiem āliņģu,” situāciju skaidro Latvijas Zivju aģentūras pētnieks, ihtiologs Ēriks Aleksejevs. Viņš norāda, ka daudz efektīvāk tos resursus, ko ar maziem panākumiem tērētu ziemas laikā slāpšanas novēršanai, ir pietaupīt līdz pavasarim, kad ūdenstilpēs var ielaist zivjaudzētavās izaudzētos zivju mazuļus. Šādā gadījumā zivju sugu populācijas pēc slāpšanas ziemām atjaunosies un stabilizēsies pāris gadu laikā. Viņš arī paskaidro, ka Kaņiera ezerā zivju slāpšanu sekmē PSRS laikā ezerā ieplūdušais iesārņojums, kas ezeru ievērojami eitroficējis. Ihtiologs atceras vairākus gadījumus, kad Kaņiera ezerā notikusi masveida zivju slāpšana – pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados, kad ezers vēl nebija piesārņots, un 1996. gada bargajā ziemā, taču arī pēc šīm ziemām zivju populācija ezerā dažu gadu laikā atjaunojusies.
Neraugoties uz to, vai iepriekšējā ziema bijusi barga vai ne, LVM katru pavasari apsaimniekojamajās ūdenstilpēs ielaiž tūkstošiem dažādu sugu zivju mazuļu, lai sekmētu tāda veselīga un aizraujoša vaļasprieka kā makšķerēšana attīstību Latvijā.
Pielikumā fotogrāfijas presei
att1..JPG
