Priežu audžu miglošana ar insekticīdu „Dimilin 80WG” tiks veikta Ventspils rajona Ziru pagastā laikā no šā gada 18. jūnija līdz 21. jūnijam, izmantojot aviāciju. Uz ceļiem, kas atrodas apstrādājamajā meža masīva daļā, tiks izvietotas brīdinājuma zīmes ar paskaidrojošu tekstu. Pēc miglošanas darbu veikšanas tiek noteikts sekojošs nogaidīšanas laiks: atpūtai mežā – 1 diena (līdz 23. jūnijam); ārstniecības augu vākšanai – 4 dienas (līdz 26. jūnijam).
Mārtiņš Bičevskis, viens no Latvijas pieredzējušākajiem meža entomologiem, norāda, ka insekticīda „Dimilin 80WG” darbīgā viela difubenzurons tiek plaši lietota, izmantojot aviāciju, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (Vācija, Lietuva, Polija utt.) mežaudžu aizsardzībai pret priežu rūsganās zāģlapsenes bojājumiem. Insekticīda sastāvā esošā darbīgā viela ātri noārdās gan ūdenī, gan augsnē. Tā nav mobila, tāpēc nepastāv risks tai ieskaloties gruntsūdeņos. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta veiktā vides un veselības riska novērtējuma un lietošanas lietderības un riska analīzes ir atzīts, ka insekticīds „Dimilin 80WG” nav bīstams putniem, zīdītājiem, bitēm un zivīm, taču, nokļūstot ūdenstilpēs, atstāj būtisku ietekmi uz sīkiem vēžveidīgajiem ūdensorganismiem. Tāpēc, lai izslēgtu iespēju, ka insekticīds varētu nokļūt ūdenstilpēs, likumā noteiktā upju aizsargjosla atbilstoši Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts vides dienesta ieteikumiem ir palielināta par 250 metriem.
Tāpat arī, lai maksimāli nodrošinātu dabas aizsardzības un darba drošības prasību ievērošanu, miglošanai tiks izmantota Lietuvas kompānijas ”Klaipēdas aviolīnijas” speciāli šim mērķim aprīkota lidmašīna AN-2, kas jau 10 gadus veic šāda veida darbus Lietuvā. Pēc AS „Latvijas valsts meži” rīcībā esošās informācijas, Latvijā nav pieejams šāds speciāli aprīkots lidaparāts ar tik augstu kvalificētu apkalpi.
Priežu rūsganās zāģlapsenes kāpuri šobrīd ir sasnieguši savu kritisko attīstības fāzi, un zāģlapsenes bojājumi mežu platībās vēršas plašumā, apstiprina AS „Latvijas valsts meži” (LVM) eksperti. Viskritiskākā situācija ir izveidojusies primārajā zāģlapsenes savairošanās vietā – Ziemeļkurzemes mežsaimniecībā. Neveicot steidzamus zāģlapsenes ierobežošanas pasākumus, šogad vien tur var aiziet bojā apmēram 200 000 koku, nodarot valstij zaudējums vairāk nekā 1 miljona latu apmērā.