2005

Zāģlapsenes bojājumi apdraud koku dzīvotspēju

Priežu rūsganās zāģlapsenes bojājumi mežu platībās vēršas plašumā, apstiprina AS „Latvijas valsts meži” (LVM) eksperti. Viskritiskākā situācija šobrīd izveidojusies primārajās zāģlapsenes savairošanās vietās Austrumvidzemes un Ziemeļkurzemes mežsaimniecībās, kur zāģlapsenes kāpuri ir sasnieguši savu kritisko attīstības fāzi. Tuvākajā laikā neveicot to efektīvu apkarošanu, var tikt nodarīts neatgriezenisks kaitējums mežaudzēm, tajā skaitā lielos apjomos arī valstij piederošajās meža platībās. Lai saglabātu iespēju savlaikus īstenot kaitēkļu apkarošanu, LVM turpina veikt visus priekšdarbus priežu rūsganās zāģlapsenes bojājumu ierobežošanā 800 hektāru platībā Ziemeļkurzemes mežsaimniecības Ventas meža iecirknī.

LVM, balstoties uz priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās prognozi, LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēja VMD ģenerāldirektoru par kaitēkļu masu savairošanos. Rezultātā Ventspils rajona Ziru pagastā tika izsludināta ārkārtas situācija un VMD uzdeva LVM veikt zāģlapsenes ierobežošanas pasākumus. LVM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēma atļauju un visus nepieciešamos saskaņojumus, lai veiktu insekticīda izsmidzināšanu visvairāk cietušā meža masīva daļā, kas atrodas Ziemeļkurzemes mežsaimniecības Ventas meža iecirknī.

 

 

2005. gada 10. jūnijā Valsts vides dienests apturēja Ventspils reģionālās vides pārvaldes saskaņojumu, kas ļāva LVM lietot lidmašīnu audžu apstrādei. Valsts Vides dienesta lēmums tiks paziņots šīs nedēļas laikā. Mārtiņš Bičevskis, viens no Latvijas pieredzējušākajiem meža entomologiem, norāda, ka insekticīda „Dimilin 80WG” darbīgā viela difubenzurons tiek plaši lietota citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (Vācija, Lietuva, Polija utt.) mežaudžu aizsardzībai izmantojot aviāciju, lai ierobežotu priežu rūsganās zāģlapsenes bojājumus. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta veiktā vides un veselības riska novērtējuma un lietošanas lietderības un riska analīzes ir atzīts, ka insekticīds „Dimilin 80WG” nav bīstams putniem, zīdītājiem, bitēm un zivīm, taču, nokļūstot ūdenstilpnēs, atstāj būtisku ietekmi uz sīkiem vēžveidīgajiem ūdensorganismiem. Tāpēc, plānojot apstrādi, atbilstoši Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts vides dienesta noteiktajiem ierobežojumiem, tiks izslēgta iespēja, ka insekticīds varētu nokļūt ūdenstilpnēs.  

 

Ja rūsganās zāģlapsenes kāpuri ir barojušies ar esošā gada (jaunajām) priežu skujām, vai ir cietuši no barības trūkuma attīstības laikā, tad pēc izkūņošanās šīs sugas mātītes migrē lielākos attālumos, pakļaujot kaitēkļa savairošanās briesmām priežu audzes plašā teritorijā. Šāda situācija draud izveidoties Ventas meža iecirknī, ja tuvākajā laikā netiks veikta mežaudžu miglošana apzinātajās kritiskajās mežaudzēs 800 ha platībā. Pētījuma ietvaros tika noskaidrots, ka viena trešdaļa kūniņu atrodas diapauzē, tas ir, ka no tām vēl nav izlidojušas pieaugušās zāģlapsenes. Šādā stadijā zāglapsenes nogaida nelabvēlīgos apstākļus populācijas attīstībai. No šīm diapauzējošajām kūniņām pieaugušās zāģlapsenes izlidos viena līdz triju gadu laikā, tādējādi radot jaunus savairošanās perēkļus. Meža īpašniekiem tas draud ar ilgstošām problēmām minētā kaitēkļa bojājumu ierobežošanā.

 

 

Pašreizējos apstākļos jāņem vērā, ka kritiskajās meža platībās Ventas meža iecirknī ar katru gadu palielinās arī priežu sprīžotāja populācijas lielums, kas ir otrs būtiskākais priežu skujgrauzējs kaitēklis. Ja tiks pieļauta situācija, ka turpmākajos gados abi minētie kaitēkļi – gan priežu rūsganā zāģlapsene, gan priežu sprīžotājs – vienlaikus savairojas lielos apmēros un bojā vienas un tās pašas mežaudzes, tas var izsaukt būtisku šo audžu ekoloģiskās, ekonomiskās vērtības kritumu. Tiek prognozēts, ka neveicot zāģlapsenes ierobežošanas pasākumus, šogad vien var aiziet bojā ap 200 000 koku, nodarot valstij zaudējums vairāk nekā 1 miljona latu apmērā.

 

 

 

Tomass Kotovičs

LVM Komunikācijas daļas vadītājs 

Tel. 7805432.