2005

Informē par 8. un 9. janvāra viesuļvētras postījumu novēršanu mežos un ietekmi uz meža nozari

Preses konferencē Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) un akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” (LVM) vadība žurnālistus informēja par šā gada 8. un 9. janvāra spēcīgās viesuļvētras postījumu novēršanas gaitu mežos un viesuļvētras seku ietekmi uz mežsaimniecību valstī un reģionā. LVM prezidents Roberts Strīpnieks uzsvēra, ka viesuļvētra bijis nopietns pārbaudījums gan LVM, gan visai meža nozarei kopumā. Šobrīd kopumā no valsts mežiem izvesta jau puse bojātās koksnes, otra puse jāpagūst izvest līdz vasaras sākumam. LKF prezidents Juris Biķis atzina, ka pēdējo gadu laikā izveidotais sekmīgais sadarbības un konsultāciju process Latvijas meža nozarei ļāvis operatīvi meklēt risinājumus, lai veiksmīgāk reaģētu uz tām daudzajām problēmām, kas radušās pēc postošās viesuļvētras meža nozarē.

Informē par 8. un 9. janvāra viesuļvētras postījumu novēršanu mežos
un ietekmi uz meža nozari

Preses konferencē Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) un akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” (LVM) vadība žurnālistus informēja par šā gada 8. un 9. janvāra spēcīgās viesuļvētras postījumu novēršanas gaitu mežos un viesuļvētras seku ietekmi uz mežsaimniecību valstī un reģionā. LVM prezidents Roberts Strīpnieks uzsvēra, ka viesuļvētra bijis nopietns pārbaudījums gan LVM, gan visai meža nozarei kopumā, vējgāzēs un vējlauzēs bojājot 7,3 miljonus kubikmetru koksnes (no tiem valsts mežos – 1,6 miljoni kubikmetru). Šobrīd kopumā no valsts mežiem izvesta jau puse bojātās koksnes, otra puse jāpagūst izvest līdz vasaras sākumam. Patlaban valsts mežu platībās bojātā koksne valsts mežos izvākta Latgalē, maijā bojātā koksne tiks izvākta Vidzemē, bet līdz jūnija beigām – arī Zemgalē un Kurzemē, kur postījumi bijuši vislielākie. Jau kopš vētras seku likvidēšanas pirmajām dienām valsts mežu platībās strādā 31 harvesters un vairāki simti koku gāzēju.

„Ja bojātā, zemē guļošā koksne mežā paliks ilgāk, var tikt nopietni apdraudēts mežu sanitārais stāvoklis, jo zemē guļošie koki sekmē gan uguns izplatību, gan koksnes kaitēkļu kukaiņu sugu strauju savairošanos. Līdz šim, pateicoties sekmīgajai sadarbībai gan ar Zemkopības ministriju, gan Valsts meža dienestu un Latvijas Kokrūpniecības federāciju – koksnes pārstrādātājiem un ražotājiem, mums ir izdevies operatīvi sākt un turpināt vētras postījumu novēršanu. Ar gandarījumu jāatzīst, ka LVM struktūrvienība „LVM Apaļkoksnes piegādes” kļuvusi par mūsu uzņēmuma lielāko balstu un cerību maksimāli sekmīgai viesuļvētras postījumu likvidācijai. Tāpat liels atbalsts jūtams no struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi”, dodot mums pārliecību, ka varēsim atjaunot gan iepriekš plānotās meža platības, gan izpostītās mežaudzes, jo mūsu rīcībā ir pietiekami daudz kvalitatīva stādāmā materiāla, lai pietiktu kā valsts, tā privātajiem mežiem,” atzina Roberts Strīpnieks.

LKF prezidents Juris Biķis atzina, ka pēdējo gadu laikā izveidotais sekmīgais sadarbības un konsultāciju process Latvijas meža nozarei ļāvis operatīvi meklēt risinājumus, lai veiksmīgāk reaģētu uz tām daudzajām problēmām, kas radušās pēc postošās viesuļvētras meža nozarē. Juris Biķis uzsvēra, ka šinī situācijā pats svarīgākais ir bijis apmainīties ar ticamu informāciju par postījumiem un to seku novēršanas gaitu. Atzinīgus vārdus var teikt par VMD operatīvi mainīto datu apkopošanas sistēmu, kas tagad dod iespēju iegūt informāciju par iespējamiem koksnes resursu apjomiem, kuri tiks izstrādāti. Pašlaik ļoti trūkst informācijas par to, kas un cik tiek izstrādāts privātos mežos, nav sistēmas, kas ļautu operatīvi sekot šai informācijai, līdz ar to rūpniecība nevar pietiekami pamatoti pieņemt lēmumus. Tāpēc LKF aicina steidzami sākt ieviest vienotu attālināto informācijas sistēmu izveidi meža nozarē.

Protams, tehniski patlaban galvenais uzdevums ir izvākt vētrā bojāto zemē nogāzto koksni no mežu platībām, jo, guļot zemē, koksne zaudē kvalitāti un cenu, kas saspīlē situāciju koksnes tirgū.

„Latvijas Kokrūpniecības federācija cer, ka ne tikai LVM, bet arī privāto mežu īpašnieki tikpat centīgi strādās, lai pēc iespējas ātrāk no mežaudzēm izvāktu bojāto koksni. Ar katru dienu, ko nogāztais koks noguļ zemē vai nostāv ceļa malā krautuvē, tas zaudē kvalitāti un līdz ar to cenu. Ir skaidrs, ka 2005. gada otrajā pusgadā tirgū skuju koku būs vairāk, nekā nepieciešams. Turklāt liela daļas šīs koksnes būs zemas kvalitātes, kas radīs augstākas kvalitātes skuju koku sortimentu deficītu un attiecīgi ievērojamu cenu pieaugumu,” prognozēja Juris Biķis. Savukārt lapu koku koksnes piegādes otrajā pusgadā varētu stabilizēties. Viņš piebilda, ka situāciju efektīvāk varēs stabilizēt tad, ja arī turpmāk visi meža nozares dalībnieki strādās saliedēti, operatīvi pieņemot visai nozarei atbilstošus lēmumus.

„Šobrīd pats svarīgākais, ņemot vērā, ka gada otrajā pusē saglabāsies koksnes tirgus nesabalansētība, būtu turpināt uzsākto konsultāciju procesu izveidotajā darba grupā pie Zemkopības ministra, nodrošinot ritmiskas un sabalansētas apaļkoksnes resursu piegādes, un operatīvu problēmjautājumu risināšanu,” uzsvēra Juris Biķis.

Runājot par Latvijas valdības darbu vētras seku likvidēšanā, LKF to kopumā vērtē kā labu. „No Latvijas kokrūpniecības federācijas viedokļa viens no pašiem nozīmīgākajiem Latvijas valdības ieguldījumiem vētras seku likvidēšanā ir tas, ka, sākot ar 6. aprīli, darījumiem ar iedzīvotāju īpašumā esošo koksni vai augošu koksni ir atcelts iedzīvotāju ienākuma nodoklis,” preses konferencē uzsvēra J. Biķis. Šie iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumi nodrošina iespēju meža īpašniekiem izvairīties no piedalīšanās darījumos ar apšaubāmas reputācijas starpniekiem un iekļaušanās nodokļu „optimizācijas” shēmās, kuru rezultātā bieži vien pats īpašnieks ir apkrāpts, viņa mežs ir nocirsts, bet cerētie ienākumi tā arī nav sagaidīti. Tagad meža īpašnieks, pārdodot koksni vai arī augošu mežu, nepaliks zaudētājos – viņam ir pilnvērtīgas iespējas slēgt līgumus ar drošiem koksnes pārstrādes uzņēmumiem, kas maksā visus valstij piekrītošos nodokļus.

Vissvarīgākais jautājums, kas jārisina gan meža nozares, gan visas valsts līmenī, ir palielināt mežistrādes un transporta kompleksa konkurētspēju, kurš pašlaik nodrošina turpat 40% no Latvijas eksporta kopvērtības. Šajā jomā ir virkne jautājumu, kas vēl gaida risinājumu.

Jau ilgāku laiku tiek diskutēts par akcīzes nodokļa atmaksu mežistrādes un meža kopšanas tehnikai izmantotajai degvielai, kam ir būtiska ietekme uz mežistrādes un meža kopšanas darbu izmaksām, kā arī uz mežistrādes firmu konkurētspēju visā Baltijas jūras reģionā. Pašlaik pēc MK lēmuma pie Zemkopības ministrijas ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt nodokļu atlaižu shēmu, kā arī metodiku nodokļu uzskaitei, atmaksas kārtībai un kontroles nodrošināšanai. „Ar gandarījumu varu teikt, ka mūsu priekšlikumi pašlaik nav noraidīti vai apstājušies, tomēr LKF biedru vārdā vēlos lūgt, lai šis darbs virzītos uz priekšu operatīvāk un kvalitatīvāk,” uzsvēra J. Biķis.

„Attiecībā uz ceļu jautājumu ir nepieciešama izpratne no Satiksmes ministrijas puses un jāsakārto virkne jautājumu – pieļaujamās kokvedēju masas jautājumi sasaluma periodā, precīzi jānodefinē, kad un kādos apstākļos tiek slēgti koplietošanas ceļi smagajam transportam. Vēl šopavasar nepieciešams katrā Latvijas reģionā operatīvi skatīt jautājumu, kad slēgtajiem ceļiem noņem ierobežojumus,” aicināja LKF prezidents J. Biķis.