2005

Pēc stiprās vētras 8. un 9. janvārī iedzīvotājiem un mežizstrādes darbiniekiem mežā jābūt īpaši piesardzīgiem

8. un 9. janvāra stiprā vētra Latvijas mežos radījusi nopietnākos postījumus pēdējo četrdesmit gadu laikā, tāpēc akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) aicina ikvienu iedzīvotāju bez īpašas vajadzības neapmeklēt mežu, jo atrašanās mežā, kamēr nav izvākti nolauztie un aizlauztie koki, ir bīstama veselībai un dzīvībai.

Pēc stiprās vētras 8. un 9. janvārī iedzīvotājiem un mežizstrādes darbiniekiem
mežā jābūt īpaši piesardzīgiem

8. un 9. janvāra stiprā vētra Latvijas mežos radījusi nopietnākos postījumus pēdējo četrdesmit gadu laikā, tāpēc akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) aicina ikvienu iedzīvotāju bez īpašas vajadzības neapmeklēt mežu, jo atrašanās mežā, kamēr nav izvākti nolauztie un aizlauztie koki, ir bīstama veselībai un dzīvībai. “Mežs tagad ir ļoti bīstams, jo daudzos augošos kokos ir ieķērušies citu vētras lauztu koku zari un galotnes, kas jebkurā brīdī var krist zemē. Šobrīd daudzi koki ir nolauzti vai aizlauzti un to stumbri un zari ir nedrošā, labilā stāvoklī un kuru katru brīdi var gāzties lejā,” pašreizējo situāciju mežos skaidro LVM darba aizsardzības un ugunsdrošības speciālists Andris Jurevskis. Viņš aicina visus pieaugušos, sevišķi vecākus un pedagogus raudzīties, lai nepieļautu bērnu atrašanos mežā. “Mēs patiešām nepārspīlējam – situācija mežos ir bīstama, jo daudzi nolauztie un aizlauztie koki, kas ir saspriegtā stāvoklī, jebkurā brīdī var neaprēķināmi ar lielu spēku izkustēties, pie tam jebkurā virzienā – gan krist uz leju, gan strauji atliekties uz augšu vai uz sāniem. Ja šādā brīdi tuvumā būs cilvēks, sekas var būt ārkārtīgi smagas,” norāda Jurevskis.

LVM aicina sevišķi piesardzīgiem būt visiem meža darbiniekiem, kuri tuvākajā laikā sāks likvidēt stiprās vētras postījumus mežos un mežmalās, izvācot kokus no vējgāzēm un vējlauzēm. “Darba vides risks vējgāzēs un vējlauzēs ir daudzkārt augstāks nekā normālos darba apstākļos mežā, jo daudzu koku stumbri atrodas labilā stāvoklī, ir saspriegti un zāģējot var plīst garenvirzienā un ar lielu spēku kustēties gan vertikālā, gan horizontālā virzienā, tādējādi smagi ievainojot meža darbinieku. Pēc pēdējām divām tikpat stiprām vētrām 1967. un 1969. gadā smagas traumas guva un bojā gāja daudzi meža darbinieki, kas nepareizi veica koku izvākšanu no vējgāzēm un vējlauzēm. Tikpat bīstamas vietas ir izgāzto koku sakņu sistēmas, kas ir kā lamatas, jo, atzāģējot stumbru, var uzgāzties virsu zāģētajam,” brīdina Jurveskis. Viņš atgādina, ka tiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas strādā LVM apsaimniekotajās valsts meža platībās, ir saistoši un obligāti jāievēro LVM sagatavotie “Darba drošības noteikumi meža darbos”.

Jurevskis uzver, ka darbus vējgāžu un vējlaužu sakopšanā drīkst veikt tikai un vienīgi labi apmācīti un pieredzējuši mežstrādnieki, strikti ievērojot darba aizsardzības prasības, kas nosaka: katram darbiniekam mežā jāstrādā speciālā aizsargķiverē ar sejas aizsargu, biksēs ar aizsardzību pret iezāģēšanu, speciāliem cimdiem un apaviem, izmantojot profesionālus darba paņēmienus. Pie tam, kā uzsver Andris Jurevskis, meža darbus nekādā gadījumā nedrīkst veikt viens darbinieks – meža darbu vietā noteikti jābūt vismaz diviem attiecīgi apmācītiem un pieredzējušiem mežstrādniekiem. Nolūzušo, aizlauzto, vējgāzto un iekārto koku un zaru izvākšanas darbos jāizmanto nepieciešamie palīglīdzekļi – koku gāšanas ķīļi un gāšanas dakšas, cilpeņi, kā arī rokas vinčas. Jurevskis norāda, ka, ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi līdzīgās situācijās, visdrošāk vētras radīto postījumu seku likvidēšanas darbus vējgāzēs un vējlauzēs var veikt, izmantojot speciālo meža mašīnu – harvesteru.