Jaunumi

Šķetra – unikāls vītolu dzimtas kokaugs Latvijā

Šķetra ir vītolu dzimtas kokaugs, kuram raksturīgs unikāls augšanas un ziedēšanas cikls. Šo augu var sastapt Latvijas mitrajos mežos, purvos, purvainās pļavās un ūdenstilpņu tuvumā. Un, kā norāda dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis, – šķetru īpaši viegli var ieraudzīt ziemā, kamēr zemi vēl neklāj sniegs.

Tāpat kā visi pārējie vītolu dzimtas pārstāvji, arī šķetra ir divmāju augs jeb divmājnieks.

Lapu īpašības un ziedēšana

Šķetra spēj izaugt līdz vidēja izmēra koka garumam vai kā liels krūms. Auga lapas plaukst vēlāk nekā citiem vītolu dzimtas pārstāvjiem. Pilnībā izplaukušās lapas ir stingras, ādainas, garenas un pamanāmi dzīslotas. Tās ir plati lancetveidīgas, pie pamatnes noapaļotas, galā nosmaiļotas un ar maziem zobiņiem malās. Lapu augšpuse ir spilgti zaļa un spīdīga, bet apakšpuse ir nespīdīga.

Šķetras auga ziedēšana notiek ievērojami vēlāk par visiem pārējiem vītolu dzimtas kokaugiem, parasti maijā vai pat tikai jūnijā. Tad lielākā daļa citu vītolu ģints augi jau ir pabeiguši savu ziedēšanu un sēklu izplatīšanu. Šķetra uzzied vienlaicīgi ar lapu atplaukšanu.

Augļkopas ir līdzīgas pūpoliem

Pavasarī uz vīrišķajām šķetrām veidojas savdabīgas – mīkstas, apaļīgas, dzeltenas - ziedu spurdzes: pūpoli. Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis norāda, ka rudenī un ziemā arī šķetras augļkopas ļoti atgādina pūpolus.

Sievišķajiem šķetras īpatņiem ziedi ir atšķirīgi no vīrišķajiem. Pēc ziedēšanas visi ziedi nozied, un no sievišķajiem ziediem izveidojas blīvas, garas un nokarenas zaļas augļkopas – spurdzes.

Jaunās augļkopas sākumā ir grūti pamanāmas, jo tās ir zaļas un labi maskētas. Vēlāk, vasaras nogalē un rudenī, kad augļkopās ir nobriedušas sēklas, tās kļūst biezas, brūnpelēkas un pārklātas ar lidpūkām. Šāds izskats saglabājas līdz pavasarim, un augs ir viegli pamanāms arī no attāluma, ja vien to neaizsedz sniegs.

Sēklu nogatavošanās

Šķetras sēklas nogatavojas un izplatās pakāpeniski. Tieši tāpēc augļkopas zaros saglabājas arī ļoti vēlu rudenī, ziemā un pavasarī, kamēr tās visas pilnībā nobirst. Dažas augļkopas paliek zaros līdz pat maijam, kad sākas jaunā šķetras ziedēšanas sezona.

Šķetras pakāpeniskā sēklu nogatavošanās un augļkopu līdzība pūpoliem ļauj to viegli atpazīt un uztvert kā interesantu augu arī aukstajā gada periodā.