Jaunumi

Izplatītākie mīti par kūdras ieguvi Latvijā

Lai gan zinātnieki apstiprina, ka kopējā dzīvesciklā kūdra ir videi un klimatam draudzīgākais substrāts, salīdzinot ar akmens vates un kokosšķiedras sabstrātiem, Latvijā arvien izplatīti vairāki mīti par kūdras ieguvi.

“Kūdra ir lauksaimniecības vajadzībām ideāli piemērots materiāls, jo tas ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kurā ir gaiss un kas izteikti labi vada ūdeni. Kūdra dabiski nodrošina augšanas vidi, kas ir labi piemērota augiem. Šī gada Baltijas Kūdras ražotāju forumā izskanēja zinātnieku viedoklis, ka līdz pat 2050. gadam pieprasījums pēc kūdras un citiem atjaunojamiem dabas resursiem pasaulē tikai pieaugs, palielinoties cilvēku skaitam,” skaidro “LVM Zemes dzīles” pārdošanas izpilddirektore Karīna Āboliņa-Zalpētere.

Iedzīvotāju aptauja par kūdras izmantošanu

Pētījuma centra SKDS veiktais pētījums aizvadītā gada oktobrī par kūdras ieguvi Latvijā apstiprina, ka iedzīvotāji novērtē kūdras ekonomisko nozīmi tautsaimniecībā un eksportā. Pētījumā kopumā piedalījās 1010 respondentu, no kuriem lielākā daļa jeb 71 % piekrīt, ka kūdras ieguve dod būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai un ka kūdra ir svarīga Latvijas eksporta prece (69 %). Saskaņā ar VID informāciju kūdras ieguves nozare valsts budžetā 2023. gadā iemaksāja 20,3 miljonus eiro.

Lai gan Eiropas zaļais kurss nosaka dažāda veida ierobežojumus kūdras izmantošanai, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus, 75 % no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā ir pozitīva attieksme pret kūdras ieguvi, tikai 11 % domā, ka kūdras ieguves apjoms būtu jāsamazina. 

1. mīts: kūdra ir neatjaunojams resurss

Lai gan kūdra atjaunojas ļoti lēni, tā ir atjaunojams resurss. Latvijā kopumā ir vairāk nekā 5000 kūdras atradņu, rūpnieciskā ieguve notiek 4 % no kūdras atradņu teritorijas. Zinātniskie pētījumi apliecina, ka lielākajos Latvijas kūdras purvos (Teiču un Ķemeru), kūdras pieaugums ir 3 līdz 5 mm/gadā. No viena kubikmetra kūdras substrāta var izaudzēt 6000 meža stādu vai 7000 dārzeņu stādu, palielinot kūdras kubikmetram pievienoto vērtību vairāk nekā 100 reižu.

2. mīts: kūdras ieguve iznīcina dabas teritorijas

Noslēdzoties kūdras ieguvei, LVM apsaimniekotajās teritorijās 2024. gadā rekultivācijas process uzsākts gandrīz 919 ha platību, kurās pabeigta kūdras ieguve. 675 ha rekultivācijas mērķis ir noteikts mežsaimniecība, ieaudzējot vai kopjot mežaudzes. 244 ha tiks veidota mitrzeme, veicinot purva atjaunošanās procesus. Plānots, ka 2025. gadā kūdras ieguve varētu noslēgties 314 ha, uzsākot rekultivācijas procesu: aptuveni pusē no platībām tiks veidoti mitrāji, atlikusī daļa tiks apmežota.

“Rekultivācija ir darbību kopums, ko veic pēc kūdras ieguves pabeigšanas, lai zemi sagatavotu nākošajam lietderīgajam izmantošanas mērķim, piemēram, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai, renaturalizācijai jeb purvam raksturīgas vides veidošanai vai citiem mērķiem. Ieguves vietu rekultivācija ir būtiska, jo zeme tiek lietderīgi un efektīvi izmantota, piešķirot tai jaunu funkciju un pievienoto vērtību” skaidro “LVM Zemes dzīles” ražošanas izpilddirektors Kārlis Volfs.

Objektu rekultivācijas process sākas ar rūpīgu plānošanu un teritorijas un apkārtnes analīzi. Pēc kūdras ieguves pabeigšanas tiek izstrādāts detalizēts rekultivācijas plāns, kas ietver konkrētas darbības un rīcības plānu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Piemēram, grāvju aizbēršanu un augsnes sagatavošanu nākamajam izmantošanas mērķim. “LVM Zemes dzīles” pēta un iegūst pieredzi no purvu atjaunošanas projektiem gan Latvijā, gan citās valstīs, lai izvēlētos labāko pieeju ieguves vietu apsaimniekošanai.

Nedaudz vairāk nekā puse respondentu (51 %), kas piedalījās SKDS veiktajā pētījumā, uzskata, ka pēc kūdras ieguves beigām kūdras ieguves vietā vajadzētu atjaunot purvu. Respondenti arī norāda, ka kūdras ieguves vietās pēc kūdras ieguves beigām vajadzētu stādīt mežu (43 %), nodot teritoriju lauksaimniecības vajadzībām (36 %), rekultivēt un pārvērst šo teritoriju saules un vēja parku būvniecībai (13 %).

3. mīts: Kūdra tiek izmantota tikai enerģētikā

Latvijā lielākā daļa kūdras tiek izmantota dārzkopībā, nevis enerģētikā. Ar 2030. gadu kūdras izmantošana enerģētikā Latvijā būs aizliegta. Kūdra ir bāze substrātiem, kurus izmanto pilsētvides apzaļumošanai, meža stādu, dārzeņu, sēņu un zaļumu audzēšanai. Arī LVM meža stādu audzēšanā izmanto kūdras substrātus. Kūdras substrāta izmantošana augu un meža stādu audzēšanai var palīdzēt sasniegt klimata mērķus, jo šo mērķu sasniegšanai ir plāns būtiski veicināt mežu atjaunošanu, kam nepieciešami koku stādi, kuriem šobrīd nav labākas augšanas vides kā substrāti, kuru sastāvā ir kūdra. 59 % aptaujāto respondentu izmanto kūdru. 64 % kopumā nebūtu gatavi maksāt vairāk par koku, dārzeņu un dekoratīvajiem stādiem, ja to audzēšanā nav izmantota kūdra.

4. mīts: kūdras ieguve ir kaitīga videi

Kūdra kā dabas resurss Latvijā ir bijusi nozīmīga gan enerģētikā, gan dārzkopībā, taču mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tās ilgtspējīgai izmantošanai un vides atjaunošanai pēc ieguves. Lai mazinātu kūdras ieguves ietekmi uz ekosistēmām, valstīs kurās veic kūdras ieguvi, tiek aktīvi meklēti risinājumi, kā atjaunot tās vietas, kurās vēsturiski vai nesenā laika periodā veikta kūdras ieguve. Šajos procesos svarīga loma ir ne vien meža stādīšanai, bet arī ūdens līmeņa noregulēšanai un purva vides atjaunošanai, kas ļauj atgriezt dabiskos purva procesus, kuros no augu masas un sūnām ilgtermiņā atkal var veidoties kūdra.

Rekultivācijas projekti, piemēram, vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, aptver ievērojamas platības vairāku simtu hektāru platībā. Rekultivācijas un renaturalizācijas plāni tiek veidoti, lai atjaunotu purvu unikālās vides vērtības. Šī pieeja palīdz ne tikai saglabāt bioloģisko daudzveidību, bet arī radīt ilgtspējīgu un sabalansētu risinājumu nākotnei.

SKDS pētījums parāda, ka 21 % respondentu uzskata, ka kūdras ieguves apjomu Latvijā vajadzētu palielināt, bet 43 % — būtu jāatstāj nemainīgs esošais kūdras ieguves apjoms.

Salīdzinot ar 2018. gada aptaujas datiem, nedaudz samazinājies respondentu īpatsvars, kuri kopumā piekrīt, ka kūdras ieguve nodara kaitējumu dabai (no 44 % līdz 38 %), bet palielinājies respondentu īpatsvars, kuri kopumā nepiekrīt, ka kūdras ieguves rezultātā Latvijas iedzīvotājiem samazinās iespējas lasīt ogas un sēnes (no 44 % līdz 49 %).

“Kūdras izmantošana, sākot no ieguves, substrātu ražošanas un to tālākās izmantošanas līdz pat stādu iestādīšanai zemē, ir jāanalizē visā dzīves ciklā. Šobrīd nepamatoti tiek sašaurināts fokuss uz CO₂ emisijām, ko rada tikai kūdras ieguves process, nevērtējot tālākas šī substrāta izmantošanas iespējas un to, ka substrāti kopā ar augu un koku stādiem nonāk zemē, kur tā sadalīšanās ir būtiski lēnāka un papildus augi un koki, augot kūdras substrāta vidē, piesaista CO₂. Jāvērtē arī faktiskās neizstrādāto ieguves vietu rekultivācijas iespējas. Ikdienā novērojam, ka vietās, kur vēsturiski notikusi kūdras ieguve un tā nav līdz galam izstrādāta, teritorija ir neauglīga, ugunsnedroša ar trūcīgu augu klātesamību, jo augi laikapstākļu un nepiemērotā mitruma režīma iespaidā ļoti lēni aug un pa laikam iznīkst. Tāpēc ir svarīgi šādās teritorijās turpināt un veikt kūdras ieguvi tā, lai tās nākotnē pēc iespējas efektīvāk varētu rekultivēt. Kūdra ir resurss, kas nepieciešams gan mums Latvijā, gan globāli. Tādēļ “LVM Zemes dzīles” tuvākajos gados plāno veikt un piedalīties pētījumos, kas uz kūdras resursa lomu un kopējo ietekmi uz vidi, cilvēkiem, klimata pārmaiņām un ekosistēmu kvalitāti dotu iespēju paskatīties objektīvi”, teic “LVM Zemes dzīles” direktore Kristīne Ansone.   

Ģeogrāfisko un klimatisko apstākļu dēļ kūdra veidojas tikai noteiktā joslā, tādēļ to valstu skaits, kurām ir savi kūdras krājumi, ir ierobežots. Kūdra ir viena no vērtīgajām Latvijas dabas bagātībām, kas atrodama Latvijas purvos, ilgtspējīgi apsaimniekota tā dod ekonomisko labumu tautsaimniecībai. Kūdras atradnes klāj 10 % no Latvijas teritorijas. Valsts īpašumā ir 93 % Latvijas purvu. Pēc kūdras eksporta apjomiem Latvija ir pasaules līdere, taču pēc vērtības ieņem otro vietu aiz Kanādas. Eiropas tirgū Latvijā iegūtā kūdra sastāda 30 % no kopējā tirgus piedāvājuma dārzkopībai.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimnieko lielāko daļu jeb 16,8 tūkstošus hektāru no kūdras ieguves vietām Latvijā, kurās kūdras ieguvi veic nomnieki.