Maija izskaņas karstajās dienās AS “Latvijas valsts mežu” (LVM) nodrošinātajās tiešsaistes kamerās ligzdu vērotājus ieprecināja klinšu ērgļu pāris, kas divas dienas pēc kārtas samērā ilgu laiku uzturējās ligzdā, kur pēdējo reizi ligzdoja 2020. gadā.
Pirmajā dienā vispirms ligzdā ielaidās tēviņš. Pēc brīža ar svaigu priedes zaru knābī atlaidās arī mātīte Spilve. Abi ērgļi ar izplestiem spārniem gulēja ligzdā, tādējādi atdzesējoties no uzkarsušā purva un saules svelmes. Dienu vēlāk ligzdā atkal atgriezās klinšu ērgļu pāris un abi gandrīz stundu dzīvojās pa ligzdu. Turklāt tēviņš šai dienā novērots arī netālu esošajā ligzdā, kura arī šogad neviens ērglis neligzdo.
Ornitologs, LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis pauž cerību, ka klinšu ērgļu pāris vārētu šeit atkal ligzdot nākamgad, par to liecina putnu uzvedība – vairākkārtēja atgriešanās ligzdā, tās papildināšana ar zariem un pušķošana.
“Video ierakstā labi varam novērot plēsīgajiem putniem raksturīgo dzimumu dimorfismu – tēviņi ir ievērojami mazāki par mātītēm. Klinšu ērgļu spārnu izpletums sasniedz divus metrus, tie ir vieni no lielākajiem putniem. Šis klinšu ērgļu pāris šogad neligzdo – sekmīgas ligzdošanas gadījumā šajā laikā mātīte uzturas ligzdā līdzās mazulim, to barojot un sargājot gan no svelmes, gan lietus,” skaidro ornitologs, LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
Tiešraide no klinšu ērgļu ligzdas
Arī mazo ērgļu pāris Rasa un Roznieks, kura gaitām var sekot līdzi LVM tiešraidēs, šogad neligzdo, taču, ligzdā ir vērojama rosība – abi ērgļi ligzdu apmeklē katru dienu un to pušķo ar svaigiem egļu un lapu koku zariem. Ligzdošanas uzsākšanu ietekmē dažādi faktori – barības pieejamība, meteoroloģiskie apstākļi, savlaicīga atlidošana no mazo ērgļu ziemošanas vietām, kā arī abu pāra putnu dzimumgatavība. Ligzdošanu uzsāk aptuveni 90% no klinšu un mazo ērgļu pāriem. Neligzdojošie putni barojas plašākā apkaimē un papildina esošās ligzdas ar zariem – tā putni norāda konkurentiem, ka teritorija jau ir aizņemta.
Lasīt vairāk: