Jaunumi
29 • 02 • 2024
AS “Latvijas valsts meži” 2023. gadu noslēgusi ar labiem rezultātiem
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma operatīvos 2023. gada darbības rezultātus. LVM aizvadīto gadu ir noslēgusi ar 261,7 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā.
LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver: "2023. gada darbības rezultāti atspoguļo netipisku situāciju – uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, taču tos sekmējušas augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Salīdzinot ar 2023. gada sākumu, gada beigās LVM pārdotās vidējās apaļkoksnes sortimenta cenas jau bija kritušās par 12 %. Ņemot vērā to, ka pasaules koksnes produktu tirgū turpinās stagnācija un arī būvniecības nozares atdzīvošanās Eiropā pagaidām nav vērojama, 2024. gadā prognozējama uzņēmuma ieņēmumu samazināšanās, kas ietekmēs arī LVM peļņas rādītājus.”
Laikapstākļi liek pārplānot darbus
2023. gadā koksnes pārstrādes uzņēmumiem piegādāti 6,94 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kā arī pārdoti 0,13 miljoni kubikmetru augošu koku. Kopumā 2023. gadā tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, ir 6,4 miljoni tonnas.
2023. gada nepastāvīgie laikapstākļi ietekmēja gan ražošanu, gan piegādes. Pērn pirmais ceturksnis iesākās ar lietu un mitrumu, tāpēc atbilstoši plānotajam samazinājās darba apjoms cirsmās ar sliktiem mežizstrādes apstākļiem. Pie šo cirsmu izstrādes daļēji varēja atgriezties tikai novembra vidū, sākoties ziemai. Savukārt decembrī, kad sals mijās ar atkušņiem, darbību atkal nācās pārplānot: lielais sniega daudzums un apledojums uz ceļiem decembra sākumā samazināja veicamo piegāžu ātrumu un apjomu.
Siltā ziema negatīvi ietekmēja arī šķeldas pārdošanu. Vairāku atkārtotu pārdošanas procedūru rezultātā neizdevās realizēt visu 2023. gadam plānoto apjomu, ko ietekmēja tirgus pieprasījuma kritums. Lai arī pieprasījums samazinājās, ieņēmumi no enerģētiskās šķeldas pārdošanas pērn ir par 1,4 miljoniem eiro lielāki nekā 2022. gadā, ko sekmējusi augstāka šķeldas pārdošanas cena.
Izmaiņas likumdošanā un pieprasījumā ietekmē stādu tirdzniecību
2023. gadā kopumā klientiem piegādāti 53,6 miljoni meža koku stādu, tai skaitā ārējiem klientiem pārdoti 26,0 miljoni jeb 48 %. Uz citām valstīm pagājušajā gadā eksportēti 9,6 miljoni LVM izaudzēto meža koku stādu. Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn realizēto stādu apjoms samazinājies par 13 % jeb 7,8 miljoniem stādu. Pārdošanas apjomus vietējā un eksporta tirgos ietekmēja vairāki faktori: Latvijā samazinājumu ietekmēja izmaiņas likumdošanā, kas noteica mazāku stādu skaitu uz vienu hektāru atjaunojamā meža, savukārt būtisko pieprasījuma kritumu eksporta tirgos veicināja koksnes tirgus sabremzēšanās, kā arī Zviedrijas nacionālās valūtas kursa vājināšanās pret eiro.
Palielinās pieprasījums pēc IT risinājumiem
Atbildīgi apsaimniekojot zemes dzīļu resursus, 2,4 miljoni eiro 2023. gadā gūti ieņēmumos no minerālo materiālu un to maisījumu tirdzniecības ārējiem klientiem, kas ir par 1,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2022. gadā. Pārdotā apjoma kritumu ārējiem klientiem ietekmējis zemāks minerālo materiālu pārdošanas apjoms valsts stratēģisko objektu būvniecībai.
Turpretim pieprasījums audzis pēc informācijas tehnoloģiju risinājumos balstītiem pakalpojumiem. Uzņēmuma struktūrvienības “LVM Biznesa sistēmu risinājumi”, kas plašāk pazīstami ar dažādiem ģeogrāfiskās informācijas sistēmas produktiem ar LVM GEO zīmolu, ieņēmumi no izstrādēm un pakalpojumiem ārējiem klientiem pārsniedz 2022. gada ieņēmumus par 32%, sasniedzot 0,8 miljonus eiro.
Lai atbilstoši valdības pieņemtajam lēmumam radītu priekšnosacījumus un iespējas komersantiem iesaistīties vēja parku projektos publiskās zemēs, 2023. gadā izsolē tika izziņotas pieejamās teritorijas vēja parku attīstībai valsts meža zemēs. Apbūves tiesību izsolē LVM piedāvāja 38 teritorijas. No tām tika nosolītas 18 teritorijas ar kopējo jaudu 1402 MW. Komersantu iesaiste nodrošinās būtisku vēja parku jaudu pieaugumu tuvāko 10 gadu laikā, palielinot kopējo Latvijā saražotās elektroenerģijas apjomu.
Ar meža kopšanu veicina CO2 piesaisti
Ar mērķi palielināt meža kapitāla vērtību 2023. gadā veikti meža atjaunošanas un ieaudzēšanas darbi 18,9 tūkstošu hektāru platībā, tai skaitā mašinizēti mežs iestādīts vienā tūkstotī hektāru, savukārt mašinizēti iesēts – 0,6 tūkstošu hektāru platībā.
Saskaņā ar Latvijas zinātnieku veiktajiem pētījumiem intensīvāka jaunaudžu kopšana var veicināt labāku meža pielāgošanos klimata pārmaiņām nākotnē. Šajā jomā uzņēmums pērn sasniedzis īpaši augstus rādītājus: 2023. gadā ir izkoptas jaunaudzes 39,1 tūkstoša hektāru platībā, kas ir par 10,5 tūkstošiem hektāru jeb 37 % vairāk nekā 2022. gadā.
Tāpat kā aktīva mežu kopšana, arī meliorācijas sistēmu atjaunošana veicina CO2 piesaisti. 2023. gadā ekspluatācijā nodoti meža meliorācijas sistēmu objekti 14,3 tūkstošu hektāru apjomā.
Pārskata periodā ekspluatācijā nodoti 276 kilometri meža ceļu un apstiprināti meža ceļu būvprojekti 155 kilometru kopgarumā, kas atvieglos meža apsaimniekošanu un vienlaikus ļaus operatīvāk reaģēt uz bīstamām situācijām mežā.
Vides aizsardzība mežsaimniecības plānošanā
Dabas daudzveidības saglabāšana vienmēr ir bijusi būtiska LVM meža apsaimniekošanas sastāvdaļa. No uzņēmuma valdījumā esošajām meža un citām zemēm (mežiem, purviem, pļavām, ūdeņiem) 25% uzņēmums apsaimnieko ar dabas aizsardzības mērķi.
Ik gadu LVM darbinieki apzina jaunas aizsargājamo sugu (vaskulāro augu, sūnu, ķērpju, sēņu) atradnes, aizsargājamo putnu ligzdošanas, riestošanas vietas, Eiropas Savienības nozīmes meža, purvu, ūdeņu, zālāju, kāpu biotopus. Lai nodrošinātu atbilstošu sugu un biotopu apsaimniekošanu, LVM nosaka arī papildu dabas aizsardzības platības. 2023. gadā LVM vides plānošanas speciālisti un vides eksperti apsekojuši saimnieciskās darbības teritorijas un monitoringa vietas 14,8 tūkstošu hektāru platībā.
Sadarbībā ar citiem partneriem 2023. gadā uzņēmums turpināja darbu trijos Eiropas Savienības līdzfinansētos vides projektos, kuru īstenošana tika uzsākta 2021. gadā.
Lasīt vairāk:
