Jaunumi

Noslēdzas diskusijas ar ieinteresētajām pusēm par metodiku “Publiskas personas zemes nomas maksas noteikšanas derīgo izrakteņu ieguves teritorijām”

Pēc vairāk nekā gadu ilga darba, 29. augustā tika noslēgts ieinteresēto pušu diskusiju cikls par publiskas personas zemes nomas maksas noteikšanas metodikas projektu derīgo izrakteņu ieguves teritorijām. AS “Latvijas valsts meži” (LVM), SIA “KPMG Baltics” (KPMG), Latvijas kūdras asociācija, Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija un Zemkopības ministrija kopīgās diskusijās un izpratnes pilnveidošanā tikās vairāk nekā 10 reizes. 

Zemkopības ministrijas uzdevumā 2022. gadā LVM pasūtīja publiskas personas zemes nomas maksas noteikšanas metodikas izstrādi derīgo izrakteņu ieguves teritorijām. Tā nepieciešama, lai noteiktu vai pārskatītu publiskai personai piederošas zemes nomas maksu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai”. Publiska iepirkuma procedūras rezultātā tiesības izstrādāt metodiku derīgo izrakteņu ieguves teritorijām ieguva KPMG.

“LVM Zemes dzīles” pārdošanas izpilddirektore Karīna Āboliņa-Zalpētere pauž gandarījumu par ieinteresēto pušu sadarbību procesā, iegūto rezultātu un uzsver vienotas, visiem saprotamas metodikas nozīmi zemes dzīļu resursu apsaimniekošanā: “Latvijā ir pasaules mērogā svarīgi kūdras krājumi, nozīmīga daļa no tiem netiek un nevar tikt izmantoti ražošanas procesos, vienlaikus saimnieciskajā apritē esošajās platībās iegūtā kūdra un tālākos procesos saražotais kūdras substrāts izvirza Latviju līderos pasaules mērogā – esam lielākā eksportētājvalsts pēc apjoma un otra lielākā – pēc eksporta vērtības, atpaliekot tikai no Kanādas. Daudz dinamiskāks ir palicis arī rekultivācijas process kūdras purvos. Jāatzīmē, ka Latvijā nākamajos gados tiek plānoti arī nozīmīgi infrastruktūras objekti, kuru realizācijā būtiska loma būs smilts un grants minerālajiem materiāliem. Tas nozīmē, ka derīgo izrakteņu ilgtspējīga un efektīva apsaimniekošana jāturpina attīstīt, un daļa no šī procesa ir arī vienota un ekonomiski pamatota pieeja publiskas personas zemes iznomāšanai derīgo izrakteņu ieguvei.

Notikušās diskusijas bija dinamisks un iesaistīto pušu kvalitatīvs, argumentēts process, galvenokārt fokusēts uz kūdras purvu nomas maksas noteikšanas principiem un pieņēmumiem. Situācijā, kad Latvijas kūdras uzņēmējiem ir jāspēj būt konkurētspējīgiem starptautiskā tirgū, vienlaikus darbojoties pietiekami lielas neskaidrības apstākļos par nozares iespējām un ierobežojumiem nākotnē Eiropas savienības Zaļā kursa kontekstā, būtiski bija, lai šī metodika līdzsvarotu biznesa un nozares specifiskos aspektus, ietvertu sevī aktuālo tirgus situāciju un konjunktūru, un vienlaikus ņemtu vērā gan vērtēšanas labāko praksi, gan to, ka valstij no resursa apsaimniekošanas ir jāgūst maksimālais labums. Šādu holistisku pieeju un rezultātu, manuprāt, esam kopīgi sasnieguši.”      

“KPMG Latvijā” direktors biznesa konsultāciju nodaļā Artūrs Petrovs norāda: “Mūsu komanda ir gandarīta  par pēdējo 12 mēnešu laikā paveikto darbu, izstrādājot zemes nomas maksas noteikšanas metodiku derīgo izrakteņu ieguves teritorijās, un tā laikā cieši sastrādājoties ar “Latvijas valsts mežiem”, Zemkopības ministriju, Latvijas īpašumu vērtēšanas asociāciju, Latvijas kūdras asociāciju, kā arī citām ieinteresētajām pusēm. Metodikas izstrādes ietvaros īpašs uzsvars likts uz to, lai tā būtu līdzsvarota, tās mērķim atbilstoša, un nākotnes izmaiņām pielāgojama. Ņemot vērā Latvijas bagātīgos kūdras un citu derīgo izrakteņu krājumus, uzskatām, ka šī metodika ļaus uzlabot nozares pārredzamību, vienlaicīgi nodrošinot Latvijas interešu ņemšanu ievērošanu, kas ir svarīgi kopējai valsts labklājībai.”

Savukārt Latvijas kūdras asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Krīgere uzsver: “Ir paveikts liels darbs, diskutēts un analizēts, rezultātā izveidojot metodiku, kuru nākotnē vēl ir jāpapildina ar reālajiem nozares datiem. Tikai sadarbojoties visām pusēm ir iespējams izveidot objektīvāko, kvalitatīvāko modeli,  kas ir visiem saprotams un īstenojams.”

Turpinot labas pārvaldības un sadarbības praksi, diskusiju noslēgumā LVM, Latvijas kūdras asociācija, Zemkopības ministrija un Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija vienojās nekavējoties uzsākt darbu pie datu definēšanas, iegūšanas un sistēmiskas uzkrāšanas, lai nākotnes vērtējumos būtu iespējams vairāk balstīties uz nozares faktiskajiem ekonomiskajiem datiem.

Šobrīd noslēdzošajā fāzē ir metodikas precizēšana, tai sekos apstiprināšana un publicēšana, lai metodika būtu pieejama gan sertificētiem vērtētājiem, gan jebkurai publiskai personai vai tās kapitālsabiedrībai. Pēc metodikas apstiprināšanas “LVM Zemes dzīles” uzsāks iepirkuma procesu tirgus vērtējuma pakalpojumam, novērtēšanas procesu esošajiem nomas līgumiem un sarunas ar nomniekiem par jaunās nomas maksas piemērošanu.