AS “Latvijas valsts meži” (LVM), būvējot jaunus un uzturot esošos meža autoceļus, īpašu uzmanību pievērš, lai tiktu nodrošināta ūdens atvade no ceļa konstrukcijas. Taču vietās, kur ceļam iepriekš nav nodrošināta ūdens novadīšana uz sāngrāvjiem vai šādi grāvji nav izveidoti, ceļi pavasaros ir vairāk pakļauti straujam nestspējas zudumam, ko sarunvalodā dēvē par “ceļu rūgšanu”.
Pavasarī, iestājoties siltākam laikam, grants ceļi sāk strauji zaudēt savu nestspēju. “Ceļa rūgšana” var pasliktināt meža autoceļu stāvokli uz aptuveni divām nedēļām.
“Ziemas laikā grants ceļa konstrukcija sasalst, bet, iestājoties siltam laikam, sākas tās atkušana. Straujais ceļa nestspējas zudums rodas, jo atkušana notiek nevienmērīgi – sākumā atkūst ceļa sega brauktuves daļā, tad nomales un tikai pēc tam atkūst zemes klātne. Šāda nevienmērīga ceļa konstrukcijas atkušana aizkavē ūdens atvadi no ceļa konstrukcijas,” skaidro LVM meža autoceļu eksperts Ivars Caune.
Ceļa segumam piesātinoties ar ūdeni, ceļš kļūst neizbraucams, uz ceļa izveidojas pārmitrināti ceļa segas “akači”, kuros, iebraucot ar automašīnu, var iestigt vai pat sabojāt automašīnu.
Ja ceļi šādos apstākļos tiek izmantoti, visbiežāk rodas arī bojājumi, kuri tiek novērsti tad, kad uzlabojas laika apstākļi – kļūst siltāks un sausāks. Ja bojājumi ir nelieli, ceļu labo, ar greideri līdzinot grants segumu. Ja ceļš bojāts vairāk, tiek veikts bedru remonts, seguma atjaunošana vai citi nepieciešamie darbi.
Lasīt vairāk: