Lai arī plašo teritoriju, kokus un pat pašu ligzdu klāj bieza sniega sega, purvā, kur AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izvietojusi putnu vērošanas kameru, fiksēts, ka pēc ilgāka pārtraukuma, 28. februāra rītā, klinšu ērgļu ligzdu apmeklējusi mātīte Spilve un ligzdošanas vecumu sasniedzis tēviņš.
Klinšu ērglis ir viens no agrākajiem ligzdotājiem. Šie putni ir nometnieki un arī rudenī un ziemā uzturas ligzdas apkārtnē.
“Par klinšu ērgļu klātbūtni ligzdas tuvumā liecina to spalgie saucieni, jo īpaši saulainā un vējainā laikā. Pašreiz rit šo Latvijā reto putnu riesta un pārošanās laiks. Ja tuvākajās dienās notiks intensīva ligzdas atjaunošana, tad vēl ir cerība uz sekmīgu ligzdošanu,” skaidro ornitologs, LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
Klinšu ērgļi ligzdas atjaunošanu parasti uzsāk jau ziemas sākumā, bet īpaši intensīva zaru nešana uz ligzdu notiek februāra otrajā pusē. Kā norāda Uģis Bergmanis, video redzamā biezā sniega sega ligzdā putnus netraucē.
Olas tiek dētas no marta pirmās dekādes beigām līdz aprīļa sākumam. Ziemā klinšu ērgļi medī purvos un tiem piegulošajos mežos un laukos sastopamos zaķus, caunas, rubeņus un medņus, kā arī labprāt mielojas ar beigtiem dzīvniekiem
Latvijā ligzdo līdz desmit pāriem šīs sugas putnu, to ligzdošanas un barošanās biotops ir plaši un saimnieciskās darbības neskarti vai maz pārveidoti purvi. Ligzdas būvei tiek izraudzītas klusas un netraucētas, ar mežu apaugušas salas un pussalas purvos.
AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Latvijas Dabas fonda ekspertiem veic klinšu ērgļu monitoringu, kā arī būvē mākslīgās ligzdas populācijas stiprināšanai. Kaut arī ligzdojošo pāru skaits nav liels, pēdējās desmitgadēs klinšu ērgļu skaits palielinās. Latvijā Latgales, Vidzemes un Kurzemes purvos šobrīd ligzdo ap desmit klinšu ērgļu pāru.
Tuvākajā laikā LVM tīmekļvietnē būs iespējams tiešsaistē vērot klinšu ērgļu medību biotopu purvā.
Lasīt vairāk: