Novērtējot Skrīveru dendroloģiskā parka nozīmīgumu Latvijas un Eiropas mērogā, 30. novembrī notika parka rekonstrukcijas plāna izstrādes gaitas un pirmo darba rezultātu publiskā apspriede. Tās laikā parka apsaimniekotājs – AS “Latvijas valsts meži” (LVM) – iepazīstināja ar 23 gadu laikā paveikto dendroloģiskā parka uzturēšanā, skaidrojot parka rekonstrukcijas plāna nepieciešamību.
Skrīveru dendroloģiskais parks ir nozīmīgs Latvijas un Eiropas vēstures, dendroloģijas, muižu parku ainavu un kultūras mantojums, kurš laika gaitā ir mainījies. Lai nodrošinātu parka attīstītu ilgtermiņā, tā darbība jāsaista ar zinātni un sabiedrības rekreācijas un izziņas funkciju īstenošanu.
Parka rekonstrukcijas plāna, kuru izstrādā Daugavpils Universitāte, izveidē piedalās kvalificēti un pieredzējuši eksperti ar dendroloģijas, entomoloģijas, ainavu arhitektūras un parku apsaimniekošanas zināšanām. Iepazīstinot ar pirmajiem darba rezultātiem, dr. biol. Pēteris Evarts-Bunders – Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks un sertificēts dendrologs – norādīja, ka jaunā plāna izstrādē, salīdzinot ar iepriekš veikto, iespējams izmantot digitālās metodes, kas ļauj daudz precīzāk veikt esošo kokaugu un krūmaugu uzskaiti un kartēšanu. Ekspertu darba grupas sākotnējie darba rezultāti ļauj secināt, ka 19. gs. veidotā parka teritorijā ir notikušas izmaiņas, kas saistītas ar vairāku stādīto sugu izzušanu vai migrāciju parka ietvaros, un jaunu, Latvijai netipisku un agresīvu sugu, piemēram, ošlapu kļava, invāziju parka teritorijā.
Izmaiņas veicinošie faktori ir parka dabiskā novecošanās, vides izmaiņas, kā apgaismojums mitrums, kā arī vēsturiskie notikumi – Pirmā pasaules kara frontes līnija pie Daugavas, kas veicinājuši stādījumu bojājumus. Turklāt var secināt, ka ne visas introducētās sugas Latvijas klimatā spēj izdzīvot un dabiski atjaunoties.
Uz sabiedrisko apspriedi Koknesē, LVM Vidusdaugavas reģiona klientu centrā bija ieradušies Skrīveru iedzīvotāji, Skrīveru pagasta, Aizkraukles novada pašvaldības, Lauku atbalsta asociācijas un Latvijas zinātņu akadēmijas, Valsts meža dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji, Latvijas valsts mežu speciālisti un parka apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēji. Vairāk nekā divu stundu garās diskusijās tika izteikti priekšlikumi plāna izstādītajiem un parka apsaimniekotājiem.
Skrīveru dendroloģiskais parku kopš 2000. gada apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži”. Tas ir viens no galvenajiem tūrisma objektiem Skrīveru pašvaldībā, kur regulāri notiek dažādi pasākumi: orientēšanās sacensības, gadatirgi, saulgriežu svinības un brīvdabas koncerti. Interesenti var doties nesteidzīgās pastaigās vai izzinošās ekskursijās gida pavadībā. Parku regulāri mācību nolūkā apmeklē skolēnu grupas.
Skrīveru dendroloģisko parku 19. gadsimta beigās iekārtoja Skrīveru muižas īpašnieks Maksis fon Siverss. Dendrārija principus izstrādājis Eiropā pazīstamais parku arhitekts V. Engelharts. Parka plānojums tika publicēts 1900. gadā Tērbatas universitātes Botāniskā dārza rakstos. 1913. gadā parkā bija 556 koku un krūmu sugas. Pirmos stādījumus savā dendrārijā M. fon Siverss sāka veidot 1891. gada pavasarī. Viņa sākotnējā iecere bija vienā parkā reprezentēt ziemeļu puslodes mērenā klimata joslas kokaugus, izvietojot tos 19 floristiskajos apgabalos. No šiem reģioniem tika atvestas sēklas un uz vietas stādu skolās audzēti stādi.
Lasīt vairāk: