Jaunumi

AS “Latvijas valsts meži” kļūst par Latvijas Nacionālās kūdras biedrības biedru

Lai sekmētu Latvijas purvāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un aktīvāk iesaistītos nozares politikas veidošanā,  AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pievienojas Latvijas Nacionālās kūdras biedrībai (LNKB).

LNKB valdes sēdē “LVM Zemes dzīles” direktore Kristīne Ansone iepazīstināja ar LVM īstenoto Latvijas stratēģisko aktīvu – zemes, meža zemes, zemes dzīļu un citu resursu – efektīvas, ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas resursu apsaimniekošanas pieeju un redzējumu par ilgtermiņa vērtības radīšanu gan īpašniekiem, gan sabiedrībai. LNKB biedri vienbalsīgi nobalsoja par LVM uzņemšanu biedrībā.

“Attīstot tehnoloģijas un zinātnē balstītu produktu risinājumus un pakalpojumus, esam droši, ka iespējams sekmēt Latvijas konkurētspēju globālajās piegādes ķēdēs un nodrošināt klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu. Latvijas resursu efektīva un atbildīga apsaimniekošana Latvijas sabiedrībai dotu nozīmīgu ekonomisku un sociālu pienesumu. Tik nozīmīgas un eksportspējīgas nozares pārdomāta un atbildīga attīstība, un politikas veidošana ir viens no galvenajiem mērķiem, kādēļ LVM pieņēma lēmumu iestāties LNKB,” skaidro LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš.

Kūdra ir viena no vērtīgajām Latvijas dabas bagātībām, kas atrodama Latvijas purvos un klāj 10% no Latvijas teritorijas. Valsts īpašumā ir 93% Latvijas purvu, savukārt 58% no valstij piederošajiem kūdras purviem apsaimnieko LVM. Pēc kūdras eksporta apjomiem Latvija ir pasaules līdere, taču pēc vērtības ieņem otro vietu aiz Kanādas. Eiropas tirgū Latvijā iegūtā kūdra sastāda 30% no kopējā tirgus piedāvājuma.

“Kūdra ir nozīmīgs Latvijas vietējais resurss, kas vienmēr bijis un arī turpmāk var būt viens no Latvijas ekonomiskās un pārtikas pieejamības stabilitātes pamatiem. LNKB apvieno kūdras resursa īpašniekus, kuri, plānojot ilgtermiņā, ievieš atbildīgas apsaimniekošanas pilnu ciklu, rūpīgi veicot izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu, projektēšanu, ieguvi realizē caurskatāmi, sekmē tehnoloģiju ieviešanu un rekultivācijas risinājumu attīstību. Klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas politika un normatīvais regulējums kā Eiropas, tā nacionālajā līmenī, ir būtiski pīlāri nozares attīstībai. Sekmīgai nozares attīstībai ir kritiski svarīgi, lai Latvijas kūdras nozarei ir balss Eiropā. LNKB ir Starptautiskās kūdras savienības biedrs, kur tā atjaunojusi arī nacionālo komiteju, tādējādi nodrošinot iespēju skaidrot kūdras nozares nozīmi valsts tautsaimniecībā un veidot izpratni par atbildīgu purvāju apsaimniekošanas nozīmi klimata mērķu sasniegšanā,” uzsver “LVM Zemes dzīles” direktore Kristīne Ansone.

Latvijas klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi purvāju un kūdras nozares attīstībai. LNKB mērķi ir veicināt kūdras kā lēni atjaunīga dabas resursa iekļaušanos ES zaļā kursa realizēšanā, kas ietver ciešu sadarbību ar Latvijas zinātniekiem un pētījumu veikšanu, kūdras sektora modernizāciju un emisiju samazināšanu, kūdras vietējo patēriņu un attīstīt inovatīvus kūdras produktus ar pievienoto vērtību.  

“Jāatceras, ka kūdra ir būtiska ne tikai lauksaimniecības un dārzkopības sektora attīstībai, kūdrāji ir svarīgi ekonomikai, videi un sabiedrībai. Šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā laikā un klimata pārmaiņu kontekstā, vairāk nekā jebkad agrāk ir kritiski svarīgi lēmumu pieņemšanas procesos valsts un starptautiskā mērogā iesaistīt visas ieinteresētās puses. “Latvijas valsts meži” kā spēcīga un ilgtspējīgas saimniekošanas eksperta pievienošanās Latvijas Nacionālajai kūdras biedrībai būtiski stiprinās spēju atbildīgi veidot nozares ilgtermiņa politiku un kvalitatīvu dialogu gan vietējā, gan starptautiskā līmenī,” norāda LNBK valdes priekšsēdētājs Māris Kļaviņš.

LNKB biedri apsaimnieko turpat 70% no Latvijas purvāju teritorijas, kūdras ieguve nodrošina vairāk nekā 3000 darbavietas Latvijas reģionos. Valstī kopumā ir vairāk nekā 5000 kūdras atradņu, rūpnieciskā ieguve notiek 4% no kūdras atradņu teritorijas. Jaunākie zinātniskie pētījumi apliecina, ka kūdras resursi atjaunojas lielākā mērā nekā tiek izstrādāti: 2–3 mm pieaugums gadā. No viena kubikmetra kūdras substrāta var izaudzēt 6000 meža stādu vai 7000 dārzeņu stādu, palielinot pievienoto vērtību vairāk nekā 100 reižu.