Jaunumi

Nosaka aizsargājamu dabas teritoriju retas sikspārņu sugas aizsardzībai

Papildus jau esošajām AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, uzņēmums sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) ir apzinājis jaunas teritorijas, kuras varētu tikt iekļautas arī Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā. Lai aizsargātu Latvijā reti sastopamā sikspārņa Eiropas platauša Barbastella barbastellus dzīvotnes, LVM noteikusi aizsargājamu dabas teritoriju “Koknese - Odziena” gandrīz 8 000 hektāru platībā, kas ir viena no nākotnes potenciālajām Natura 2000 teritorijām.

Aizsargājama dabas teritorija noteikta, lai nodrošinātu Eiropas platauša dzīvotņu, Latvijas un ES nozīmes aizsargājamo biotopu un citu īpaši aizsargājamu sugu saglabāšanu, kā arī sabiedrības izglītības un atpūtas iespējas, kas nav pretrunā ar dabas vērtību aizsardzību.

“Atbilstoši ekspertu atzinumam tieši šī teritorija starp Odzienu, Koknesi un Klintaini ir nozīmīgākā Latvijā Eiropas platauša sugas aizsardzības nodrošināšanai, tāpēc LVM pēc sugas aizsardzības plāna ieteikumiem, sadarbojoties ar DAP un sugas ekspertiem, ir strādājusi pie labāko risinājumu meklēšanas valsts mežu teritorijā un sagatavojusi arī jaunās aizsargājamās dabas teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu redakciju.

LVM Vidusdaugavas reģions ir viena no tām teritorijām, kurā salīdzinoši plaši pārstāvētas arī staignāju mežu struktūras. Viens no svarīgiem aspektiem šo struktūru aizsardzībai ir lielāku teritoriju nedalāmība, tāpēc 2021. un 2022. gadā strādājām, lai identificētu tādas teritorijas, kuras potenciāli varētu iekļaut Natura 2000 tīklā. LVM Vidusdaugavas reģionā šis paplašinājums sastāda vairāk nekā 19 tūkstoši hektāru, kas no pašreizējās teritorijas veido vairāk nekā 40 % palielinājumu. Būtisku iespējamo Natura 2000 tīkla paplašinājumu LVM Vidusdaugavas reģionā veidos tieši Eiropas platauša aizsardzības teritorija,” skaidro LVM Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis.

Eiropas platausis Latvijā satopams visu gadu un ir samērā cieši piesaistīts dzīvesvietai  – ja vien teritorijā ir piemērotas ziemas un vasaras mītnes un barošanās vietas, parasti šī sikspārņa gada laikā izmantotā teritorija ir tikai daži desmiti kilometru. Uz labākajām ziemošanas vietām Eiropas platausis gan var lidot arī tālāk.

“Jaunās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vietā iekļautas gan piemērotas vasaras, gan ziemošanas vietas un tā ir teritorija, kur suga regulāri visos gadalaikos novērota jau kopš pagājušā gadsimta beigām. Pagaidām Latvijā tikai šajā teritorijā ir konstatēta spietošana rudenī, ko var skaidrot ar iespējamu pārošanos un mītņu ierādīšanu jaunajai paaudzei, bet mums tas nozīmē, ka sikspārņiem attiecībā uz šo apkārtni ir nopietni nolūki pastāvīgai dzīvei,” skaidro LVM vides eksperte Ilze Kukāre.

Vasarā Eiropas platausis barojas platlapju audzēs, parkos, alejās un ūdeņu krastmalās. Dienas laikā tie slēpjas zem dakstiņveidā atlupušas nokaltušu koku, Latvijā lielākoties priežu mizas, koku plaisās un reizēm arī ēku jumtos. Piemērotās mītņu vietas zem mizas ir īslaicīgas, tiek izmantotas dažas reizes, tāpēc platausim būtiski, lai teritorijā arvien veidotos jaunas slēptuves, bet sasniedzamības attālumā būtu arī piemērotas kokaudzes, kas nodrošinātu barošanos. Krēslas laikā nozīmīgs elements ir dažādas koku joslas, kas savieno mītnes ar barošanās vietām, kā arī nodrošina ceļu uz ziemošanas vietām. Savukārt nakts tumšākajā daļā sikspārnis var šķērsot arī atklātus laukumus.

Modelējot dažādas situācijas un meklējot labākos risinājumus, kopējā potenciālā izveidotā teritorija ir sadalīta, izveidojot zonējumu, kur aizsargājamo ainavu zona sastāda 4723 ha, dabas parka zona 1432 ha, dabas lieguma zona 1621 ha, bet regulējamā režīma zona – 69 ha. Katrā no šīm teritorijām ir darbību aizliegumu vai ierobežojumu kopums laikā un telpā. Piemēram, regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda koksnes ieguve, ja tā nav saistīta ar īpašiem biotopu kopšanas pasākumiem, taču ir atļautas medības, ceļu uzturēšana, uguns apsardzības pasākumi. Savukārt dabas lieguma zonā aizliegts celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām publiski pieejamām atpūtas vietām un pagalmiem.

“Kopējā ainavu apvidū ir teritorijas ar vidēja un briestaudžu vecuma egļu audzēm, kuras arī šogad ietekmē egļu astoņzobu mizgrauzis. Tāpēc, veidojot šādus aizsardzības zonējumus un nosakot katrā zonā pieļaujamās darbības, būtiski apzināties, ka pilnīgi aizliegumi saimnieciskajai darbībai ievērojami palielina riskus – bojājumi var veidoties arī blakus esošajās teritorijās, tai skaitā vērtīgā saimnieciskajā mežā. Tādēļ pie zināmiem apstākļiem arī normatīvajā regulējumā būtu jāpastāv iespējām veikt bojājumu novēršanu, ja tiek apzināti riski saimnieciskajam mežam,” norāda J.Belickis.

Vairāk nekā 23% no visas LVM apsaimniekotās zemes kopplatības, kas ietver mežus, purvus, lauksaimniecības zemes un ūdeņus, LVM apsaimnieko ar dabas aizsardzības mērķi. 12% no šajā kopplatībā esošajām mežu teritorijām ir dabas aizsardzības teritorijas, kur mežsaimniecisko darbību aizliedz Latvijas Republikas normatīvie akti. Savukārt 8% no saimnieciskajiem mežiem LVM, pēc paša uzņēmuma iniciatīvas, apsaimnieko ar papildu nosacījumiem vides aizsardzībai, rekreācijai un vides izziņai, veidojot mikroliegumus un aizsargājot biotopus.

Lasīt vairāk:

• Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai LVM paplašina dabas aizsardzības platības
• Pavasara meža stādīšanas sezonā iestādīti 32 miljoni kociņu
• LVM 2021. gada pārskats atspoguļo sekmīgus un nozīmīgus ieguldījumus attīstībā, kā arī dabas daudzveidības saglabāšanā