Jaunumi

Lūko aveņu pangodiņa pangas

Aveņu pangodiņš (Lasioptera rubi) ir Latvijā bieži sastopams, plaši izplatīts kukainis. Sugas latviskais nosaukums gan ir nedaudz mānīgs – tā kāpuri par mājvietām var izmantot ne tikai avenes, bet arī citus Latvijas florai piederīgos kazeņu (Rubus) ģints augus. Turklāt šī insekta mātītes, izvēloties vietu dēšanai, nešķiro savvaļas augus no dārzos augošajiem augiem.

Gada aukstajā periodā aveņu pangodiņa kāpuru darinājumi jeb pangas uz augu stublājiem, protams, ir ieraugāmas vieglāk nekā augu lapotajā laikā, tomēr šo kukaiņu bērnu dzīve un attīstība pangās sākusies lapotajā periodā – jau iepriekšējā vasarā. Kāpuru attīstība beigsies pavasarī, kad vidējā gaisa temperatūra būs stabili pakāpusies virs +12°C. Tas ir laiks, kad ik gadu aveņu pangodiņu kārtējās paaudzes pieaugušie īpatņi, vien pāris milimetru gari, no virspuses īsiem matiņiem klāti, gaišdzeltenām svītrām rotāti divspārņi izkūņojas no savām bērnistabām, ceļas spārnos un dodas pāroties. Parasti aveņu pangodiņu kopulācijas periods sakrīt ar aveņu, kazeņu, lāceņu, kauleņu un cūceņu uzziedēšanas laiku.

Kad apaugļoto mātīšu ķermeņos nobriedušas mikroskopiskas oliņas, tās pa  porcijām, ar vidēji 10 līdz 12 oliņām katrā dējumā, tiek atstātas uz kazeņu ģints augu jaunajiem pirmā gada dzinumiem, parasti mizas bojājumu vietās. Ja ir iespēja izvēlēties, priekšroku dējējas dod avenēm. Pēc nepilnu pāris nedēļu ilgas inkubācijas no oliņām izšķiļas miniatūri pangodiņa kāpuri. Tie ir bezkājaini, rievoti, oranždzelteni, klāti ar matveidīgiem izaugumiņiem. Kāpuri salien zem dzinumu mizas, kur barojas ar augu sulu, mīkstajiem audiem. Viņi izdala vielas – auksīnus –, kas stimulē augu šūnu pastiprinātu dalīšanos, rezultātā izveidojot pangas. Tas notiek jūnijā–jūlijā.

Pangu forma var būt dažāda, un arī to izmērs – atšķirīgs. Parasti šie veidojumi garumā nepārsniedz 2–3 centimetrus, tomēr reizēm pangas mēdz izveidoties nedaudz lielākas. Sākumā tās ir iezaļganas, pēc tam pakāpeniski arvien vairāk nobrūnē. Stublājs pangu veidošanās vietās praktiski vienmēr vairāk vai mazāk izteikti saplaisā.

Kukaiņu bērnu skaits vienā aveņu pangodiņa pangā var būt desmit vai pat nedaudz vairāk, bet nav retums arī vien pāris kāpuru padzīvotas pangas. Kāpura stadijā kukaiņi pangās pavada visu vasaru, rudeni un tajās arī pārziemo. Jo lielāki pangodiņu kāpuri aug, jo vairāk barības patērē. Maksimālo izmēru, kas ir vismaz 3 milimetri, un apetīti viņi sasniedz pirms iekūņošanās – pavasarī, parasti aprīlī. Iekūņojas viņi turpat, savās pangās, katrs atsevišķā kokonā. Imago stadiju sasniegušo jeb pieaugušo insektu izkūņošanās un izlidošana notiek maijā–jūnijā.

Latvijā savvaļā avenājos pangodiņu bērnistabu ir ļoti daudz. Šo kukaiņu attīstības laikā radītie veidojumi traucē sulu cirkulāciju saimniekaugos. Turklāt caur mizas plaisām, kas rodas pangām veidojoties, stublājos parasti iekļūst patogēni organismi, lielākoties sēnītes. Bojātie augi gandrīz nekad neizdzīvo, bet, ja tomēr izdzīvo, tad nedod ražu.

Lasīt vairāk:

• Piesakies LVM Atvērtajām meža dienām!
• Izzinošs un aktīvs piedzīvojums Latvijas mežos kopā ar jauno podkāstu “Dabā gājējs"
• LVM vides eksperts atrod jaunu ļoti retas sēņu sugas atradni Tukuma apkārtnē