Lai arī Latvijas ziemeļaustrumu daļas purvus vēl klāj bieza sniega sega, dažas putnu sugas jau gatavojas ligzdošanai. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis, februāra vidū apsekojot klinšu ērgļu ligzdu Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novērojis, ka klinšu ērglis - viens no agrākajiem ligzdotājiem - jau ierīkojis ligzdu.
“Pārbaudītā ligzda ir pamatīgi uzkrāmēta un izklāta ar svaigiem priežu zariem. Klinšu ērgļi ir lieli putni, tādēļ ligzdām jābūt brīvi pielidojamām. No tām paveras plašs skats uz purvu, kas ir nozīmīgākais medību biotops,” skaidro Uģis Bergmanis.
Klinšu ērglis ir nometnieks, kas visa gada garumā uzturas ligzdošanas rajonā, februārī pārojas un jau martā dēj olas. Klinšu ērgļi būvē ligzdas lielu augsto purvu salās un pussalās, parasti priedēs. Ligzdas ir lielas un dažkārt to biezums sasniedz pat metru.
Šīs sugas ērgļi pārtiek no purvos ligzdojošiem putniem – rubeņiem, medņiem, pīlēm, dzērvēm un bridējputniem. Barībā nozīmīgu vietu ieņem arī zīdītājdzīvnieki un to mazuļi – caunas, āpši, lapsas, jenotsuņi, kā arī stirnas. Ziemā ērgļi labprāt barojas ar beigtiem dzīvniekiem.
AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Latvijas Dabas fonda ekspertiem veic klinšu ērgļu monitoringu, kā arī būvē mākslīgās ligzdas populācijas stiprināšanai. Kaut arī ligzdojošo pāru skaits nav liels, pēdējās desmitgadēs klinšu ērgļu skaits palielinās. Latvijā Latgales, Vidzemes un Kurzemes purvos šobrīd ligzdo ap desmit klinšu ērgļu pāru.
Lasīt vairāk: