Balta un mīksta sniega sega noklājusi pļavas, mežus un ceļus. Kamēr cilvēki, tuvojoties gada noslēgumam, aktīvi rosās, daba atpūšas un gaida nākamo dzīvības cēlienu, lai pavasarī atkal zeltu, plauktu un izlīstu no migām.
Mežs ziemā kļūst par lielu un klusu guļamistabu – dzīvās radības rosās mazāk, liela daļa nozudusi skatam, nolīduši alās un pakšos pārziemot, lielākā daļa vīterojošo putnu ir dienvidos, bet tie, kas palikuši ziemot Latvijā, aizņemti, meklējot pārtiku īsajā gaismas brīdī. Šajā numurā uzzināsit, kā daba guļ. Kuri meža iemītnieki guļ dziļākā, bet kuri – seklākā miegā? Pavisam interesanta ziemā ir kukaiņu pasaule! Kukaiņi ziemām ir pielāgojušies tiktāl, ka spēj pārlaist ziemu jebkurā attīstības stadijā, un ir pat tādi, kas izmanto jebkuru siltu dienu, kad temperatūra paceļas mazliet virs nulles, un dodas savās gaitās.
Ja ziema turpinās būt tikpat vēlīga, iespējams, šogad varēs novērot unikālo dabas parādību – ledus krāvumus jūras krastā. Kad tie rodas, pludmale rīb un dun kā pērkona laikā. Ledus krāvumi Latvijas piekrastē neveidojas katru ziemu, tāpēc jābūt gataviem: ja ledus kalni parādās, kā un kur tos meklēt? Atbildes rodamas jaunajā mammadaba žurnālā.
Ziemas garās un tumšās naktis ir piemērotas zvaigžņu un kosmisku parādību vērošanai. Numura intervijā astronoms Ilgonis Vilks atklāj, ka ziemās pēdējos gados ir vēl aktīvāka meteoru plūsma nekā vasarā. Tajās naktīs esot vērts skatīties un, ja paveicas un ir skaidras debesis, tad tas dabas izrāde ir iespaidīgāks nekā augustā.
Lasīt vairāk: